«airBaltic» lūdz tiesu noteikt 29. janvāri par kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu

Savukārt valsts, pašvaldību un citām publiskajām institūcijām, kuras ASV Maksātnespējas kodeksā ietvertas jēdzienā «governmental units», kurām ir prasījumi pret «airBaltic» vai pārējiem diviem restrukturizācijas procesā iesaistītajiem uzņēmumiem — «Air Baltic Training» un «Baltijas kravu centrs» -, aviokompānija lūdz noteikt vēlāku prasījumu iesniegšanas termiņu — 2027. gada 15. marta plkst. 17 pēc Ņujorkas laika (15. marta plkst. 23 pēc Latvijas laika).

Ja tiesa piedāvāto kārtību apstiprinās, kreditors, kuram būs pienākums iesniegt prasījuma pieteikumu, bet kurš to noteiktajā termiņā neizdarīs, varēs zaudēt tiesības izvirzīt šo prasījumu pret attiecīgo uzņēmumu un tā mantu, saņemt maksājumus saskaņā ar restrukturizācijas plānu un balsot par plānu.

Prasījumu iesniegšanas termiņš jeb «bar date» ir ASV maksātnespējas procesā noteiktais datums, līdz kuram kreditoriem jāpaziņo par saviem prasījumiem pret uzņēmumu. Šāda kārtība ļauj apzināt uzņēmuma saistības, kas jāņem vērā restrukturizācijas plāna sagatavošanā.

Prasījuma pieteikums nebūs jāiesniedz kreditoram, kura prasījums būs pareizi norādīts tiesai iesniegtajos attiecīgā uzņēmuma aktīvu un saistību sarakstos, nebūs apzīmēts kā apstrīdēts, nosacīts vai nenoteikta apmēra prasījums un kura summai un klasifikācijai kreditors piekritīs. Tāpat izņēmumi paredzēti noteiktiem darbinieku prasījumiem, kas jau apmaksāti saskaņā ar tiesas lēmumu, kā arī pasažieru prasījumiem par biļešu naudas atmaksu vai ceļojumu kredītiem, kuru izpildi tiesa atļāvusi turpināt ierastajā kārtībā.

Savukārt kreditoriem, kuru prasījumi nav iekļauti uzņēmumu saistību sarakstos, ir apstrīdēti vai norādīti nenoteiktā apmērā, prasījumi būs jāiesniedz noteiktajā kārtībā. Tas attieksies arī uz kreditoriem, kuri nepiekrīt uzņēmumu norādītajai prasījuma summai vai klasifikācijai.

«airBaltic» piedāvātā kārtība paredz iespēju kreditoriem iesniegt prasījumus angļu vai latviešu valodā, savukārt prasījumu summas būs jānorāda ASV dolāros, izmantojot valūtas kursu 2026. gada 14. septembrī, kad tika sākts «Chapter 11» process.

Prasījumus paredzēts pieņemt elektroniski, izmantojot prasījumu un paziņojumu administratora «Epiq» sistēmu vai tiesas elektronisko sistēmu, kā arī pa pastu vai klātienē. Lai prasījums tiktu uzskatīts par iesniegtu termiņā, tam līdz noteiktajam datumam un laikam jābūt faktiski saņemtam. Prasījumu nosūtīšana ar parastu elektroniskā pasta vēstuli vai faksu netiks uzskatīta par derīgu iesniegšanu.

Paredzēts, ka kreditoriem nosūtāmie paziņojumi un prasījumu veidlapas būs pieejamas arī latviešu valodā. «airBaltic» lūdz arī atļauju publicēt informāciju par termiņiem ASV laikrakstā «The Wall Street Journal» un vienā vai vairākos izdevumos Latvijā.

Atsevišķs termiņš paredzēts prasījumiem, kas rodas pēc tiesas atļautas atteikšanās no līguma turpmākas izpildes «Chapter 11» procesa ietvaros. Šādu prasījumu pieteikšanas termiņš būtu vēlākais no diviem datumiem — 2027. gada 29. janvāris vai 30 dienas pēc tiesas lēmuma, ar kuru atļauta atteikšanās no attiecīgā līguma izpildes.

Iebildumus pret «airBaltic» piedāvāto kārtību iespējams iesniegt līdz 10. novembrim, savukārt pieteikuma izskatīšana tiesā paredzēta 17. novembrī.

Jau ziņots, ka ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa 19. oktobrī apstiprināja «airBaltic» «debtor-in-possession» (DIP) finansējuma struktūru līdz 350 miljoniem eiro un apliecināja finansējuma piesaistes procesa caurskatāmību.

Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro.

«airBaltic» no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas «Airbus A220» lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Kopumā «airBaltic» ir saņēmusi finansētāju saistošu apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu DIP finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai «Chapter 11» procesa laikā.

Finansējuma piesaisti organizējis «SVP», un to apņēmušies nodrošināt «Barclays», «Hayfin Capital Management», «Morgan Stanley», «Oaktree Capital Management» un «Strategic Value Partners». Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš «airBaltic» bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots.

«Chapter 11» režīms pasargā «airBaltic» no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar «airBaltic» kā līdz šim.

«Chapter 11» procesa noslēgumā paredzēts izstrādāt reorganizācijas plānu, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.