Savukārt «airBaltic» koncerna apgrozījums 2024.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 12,7% un bija 575,342 miljoni eiro. Tostarp 436,766 miljonus eiro veidoja ienākumi no pasažieriem, tostarp biļešu iegādes, bet 117,382 miljonu eiro ienākumi bija no lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumiem jeb ACMI.
Gauss informēja, ka «airBaltic» salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad deviņos mēnešos bija 158,1 miljons eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos. Savukārt vidējais vietu piepildījums deviņos mēnešos ir pieaudzis no 77,5% līdz 81%.
«airBaltic» šogad deviņos mēnešos pārvadājusi kopumā 3,839 miljonus pasažieru, kas ir par 11,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, 2024.gada deviņos mēnešos pieauga līdz 56 918, kas ir pieaugums par 12,5%.
Gauss sacīja, ka lidsabiedrības rezultāti deviņos mēnešos ir augstākie apgrozījuma, EBITDAR un vidējā vietu pildījuma ziņā, papildinot, ka trešajā ceturksnī kompānija atvēra Tehnisko akadēmiju, kā arī paplašināja sadarbību ar Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» grupu uz nākamajiem trim gadiem, iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas.
Tostarp trešajā ceturksnī «airBaltic» apgrozījums bija 236,011 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā pērn trešajā ceturksnī, kā arī kompānija guva peļņu 40,256 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem pagājušā gada trešajā ceturksnī. Gauss skaidroja, ka peļņas rādītāji trešajā ceturksnī iezīmē finansiāli veiksmīgu vasaras lidojumu sezonu.
«Neraugoties uz sarežģītajiem makroekonomiskajiem apstākļiem Baltijā un pieaugošajām dzinēju apkopes izmaksām, trešā ceturkšņa peļņa un rekordaugstais vietu piepildījums liecina par ievērojamu pasažieru pieprasījumu, kā arī par elastību mainīgajā tirgū,» piebilda Gauss.
«airBaltic» operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis norādīja, ka lidmašīnu dzinēju trūkums pieaug salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, kā arī šīs problēmas varētu turpināties vēl vienu līdz divus gadus. Tomēr viņš piebilda, ka «airBaltic» un «Pratt&Whitney» septembrī noslēdza ilgtermiņa tehniskās apkopes līgumu lidsabiedrības lidmašīnām, kas ir aprīkotas ar turboventilatora dzinējiem ar reduktoru, nodrošinot lielāku pārredzamību un prognozējamību tehniskās apkopes plānošanā.
Cālītis arī informēja, ka šogad martā «airBaltic» sāka «SpaceX» interneta pieslēguma sistēmas «Starlink» testēšanu «Airbus A220-300» lidmašīnā, bet patlaban «Starlink» sertifikāciju plānots pabeigt šā gada ceturtajā ceturksnī.
«airBaltic» pārskatā skaidrots, ka 2024.gada trešajā ceturksnī no ekspluatācijas bija izņemti deviņi lidaparāti dzinēju problēmu dēļ, kas radīja arī paaugstinātas ACMI un dzinēju nomas maksas. Vienlaikus uzņēmums saņēma no «Pratt&Whitney» ievērojami lielāku finansiālu atbalstu, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem ceturkšņiem, lai kompensētu šos traucējumus.
Tāpat teikts, ka «airBaltic» operatīvos rezultātus pozitīvi ietekmēja 23 miljonu eiro «ne-naudas» ieguvums, ko galvenokārt radīja eiro vērtības pieaugums attiecībā pret ASV dolāru. Šis finanšu ieguvums palīdzējis uzlabot «airBaltic» kopējos rezultātus, tādējādi uzsverot valūtas kursa svārstību pozitīvo ietekmi.
Vienlaikus deviņos mēnešos «airBaltic» ir veicis naudas ieguldījumus 26 miljonu eiro apmērā, un tiek prognozēts, ka kopējie ieguldījumi gada laikā būs no 40 līdz 60 miljoniem eiro. Šie kapitālieguldījumi galvenokārt saistīti ar gaisa kuģu un dzinēju apkopi, jauna kravas angāra būvniecību un vairākiem citiem izvēles kapitālieguldījumu projektiem, tostarp «Starlink».
Kopumā šogad «airBaltic» prognozē ieņēmumus no 740 līdz 750 miljonu eiro apmērā, pārvadāto pasažieru skaitu no pieciem līdz 5,2 miljoniem, kā arī vairāk nekā 70 000 veikto lidojumu un EBITDAR no 190 līdz 200 miljoniem eiro.
Jau vēstīts, ka «airBaltic» pērn deviņos mēnešos strādāja ar 510,632 miljonu eiro apgrozījumu un 9,122 miljonu eiro peļņu.
«airBaltic» pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
«airBaltic» auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.