«airBaltic» akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro

Viņš norādīja, lai «airBaltic» realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus, IPO procesā kompānija vēlas sasniegt mērķa summu aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, papildus nepiesaistot valsts atbalstu.

Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts «airBaltic» pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.

Arī aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs skaidroja, ka pamatkapitāla samazināšana ir matemātisks process, kurā četru kategoriju akcijas ar atšķirīgām nominālvērtībām tiek pielīdzinātas zemākajai nominālvērtībai, proti, desmit centiem. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties šādu risinājumu, akcionāriem procentuālā līdzdalība kompānijas kapitālā nemainīsies.

«Ja akciju nominālvērtību pielīdzinātu augstākai cenai, mainītos procentuālā attiecība starp akcionāriem — valstij nepiederētu 98%, bet gan apmēram 94%, tādējādi mazākuma akcionārs no šāda procesa iegūtu lielāku īpatsvaru un tiesības saņemt dividendes,» skaidroja Jakovļevs.

Vasks papildināja, ka patieso uzņēmuma vērtību noteiks tirgus. «Pēc akciju klašu konsolidācijas, biržā akcijas varēs kotēt ar augstāku vērtību. Ja tas netiktu darīts, jauno akciju vērtība biržā varētu būt pāris centi jeb ļoti maza,» viņš sacīja.

Tāpat Vasks minēja, ka uzņēmums IPO plāno veikt šogad, tomēr to var ietekmēt situācija aviācijas nozarē un arī globālā situācija. «Šobrīd nekas nav pārdots. Kompānija gatavojas IPO, lai brīvi varētu startēt finanšu tirgū. Tam nav saistību ar esošo uzņēmuma vērtību vai valsts ieguldījumu,» uzsvēra Vasks.

Informāciju par stratēģisko investoru pasākumā neatklāja, tomēr «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka pēc investora paziņošanas sabiedrībai būs «pozitīvs pārsteigums».

Gauss sacīja, ka valsts 29 gados kompānijā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro, ko sabiedrība uzskata par «nodokļu maksātāju naudu», un tas ir pareizi, taču kompānija nodokļos valstij ir samaksājusi vairāk nekā 400 miljonus eiro.

Arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīmēja, ka valsts iegūst gan no nomaksātajiem nodokļiem, gan no darbavietām, gan arī no nodrošinātās savienojamības. «Uzņēmumam, veiksmīgi emitējot akcijas IPO procesā, sagaidām, ka, valstij arī saglabājot mazākuma daļu, uzņēmums būs rentabls un valsts turpinās gūt netiešos ieguvumus un finansiālu ieguvumu, ja kompānija strādās ar peļņu,» norādīja ministrs.

Komentējot, kā uz šo zaudējumu «norakstīšanu» skatās Eiropas Komisija (EK), ministrs sacīja, ka viens no valdības lēmumiem ir detalizēti izvērtēt valsts atbalsta ieguldījumus 250 un 90 miljonu eiro apmērā Covid-19 pandēmijas laikā. Attiecīgi, piesaistot konsultantus gan valsts, gan uzņēmums vēlas gūt pilnīgu pārliecību, ka šāds solis atbilst valsts atbalsta nosacījumiem.

Briškens piebilda, ka līdzšinējā informācija no uzņēmuma puses un iesaistīto konsultantu analīzes liecina, ka akciju kotācija biržā ir atbilstošs veids, kā izpildīt šos valsts atbalsta nosacījumus. «Stāsts ir par to, kādā līmenī valsts samazina līdzdalību, lai kompensētu tās investīcijas, kas ir veiktas pandēmijas laikā,» sacīja ministrs.

Viņš arī skaidroja, ka augusta beigās valdība vienbalsīgi atbalstīja uzņēmuma piedāvāto plānu, bet vienlaikus izvirzīja vairākus valstij nozīmīgus priekšnosacījumus, tostarp valstij kompānijas kapitālā ir jāsaglabā vismaz 25% plus viena balss jeb bloķējošais mazākums, valsts finansiāli nevar iesaistīties IPO, kā arī ir svarīgi, lai tiktu piesaistīts stratēģiskais investors, ar kuru vairākus mēnešus notiek sarunas.

Tāpat ministrs atzina, ka šajā jautājuma svarīga ir komunikācija, tādēļ turpmāk tam tiks pievērsta lielāka uzmanība.

Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 30.augustā, slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens skaidroja, ka patlaban ar «airBaltic» stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. «Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums,» teica ministrs.

Gatavojoties IPO, «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais «airBaltic» pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi «airBaltic» pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Vienlaikus visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu.

Tāpat ziņots, ka «airBaltic» pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

«airBaltic» auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.