Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd «airBaltic» ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. «Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu,» sacīja Gauss.
Viņš arī atzīmēja, ka «airBaltic» akcijas plānots iekļaut akcijas biržā «Nasdaq Riga».
Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.
Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka «airBaltic» ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.
Jau vēstīts, ka «airBaltic» plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.
«Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu,» skaidrots gada pārskatā.
Tajā arī minēts, ka «airBaltic» ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.
Tajā pašā laikā gada pārskatā arī atzīts, ka pastāv nenoteiktības par 2024.gada jūlijā atmaksājamo 200 miljonu eiro obligāciju pārfinansēšanu. Nenoteiktība ir saistīta ar parāda finansējuma apjomu, ko aviosabiedrība spēs piesaistīt 2024.gada pirmajā pusgadā, un ar to saistītajām izmaksām.
Pārskatā minēts, ka aviokompānija paralēli īsteno divus pārfinansēšanas virzienus: publisko un privāto parādu virzienu. Ja privātā parāda risinājums aviokompānijai būs pārāk dārgs, tā plāno veikt publisko parāda vērtspapīru emisiju ar mērķi pabeigt darījumu līdz 2024.gada aprīļa beigām.
«Aviokompānijai ir iespēja samazināt ar jauno finansējumu saistītās izmaksas, nodrošinot jauno parādu ar visiem tās neapgrūtinātajiem aktīviem. Turklāt tā pēta iespējas kā nodrošinājumu izmantot otrās ķīlas tiesības vai līdzīgas tiesības uz vairākām lidmašīnām un dzinējiem. Paredzams, ka šo lidaparātu un dzinēju tirgus vērtība pārsniegs pašreizējās saistības, tādējādi nodrošinot lielāku finansiālo nodrošinājumu parādam,» skaidrots gada pārskatā.
Tāpat pārskatā minēts, ka aviosabiedrība ir arī sākusi sarunas ar akcionāriem, tostarp Latvijas valdību, lai izpētītu to gatavību līdztekus privātiem investoriem finansēt daļu jaunā parāda saskaņā ar tirgus nosacījumiem.
«Ja kāda ārēja satricinājuma dēļ Eiropas Savienības augsta ienesīguma parādu tirgi kļūs «airBaltic» nepieejami 2024.gada pirmajā pusē, aviokompānija var meklēt parāda finansējumu no saviem akcionāriem, tostarp no Latvijas valdības,» minēts gada pārskatā.
Tajā pašā laikā gada pārskatā arī pausts, ka, ņemot vērā aviokompānijas darbības rādītāju uzlabojumus, «airBaltic» valde uzskata, ka 2024.gada pirmajā pusgadā aviokompānijai būs pieejami privātā un/vai publiskā finansējuma avoti, un tādēļ pieņem, ka «airBaltic» spēs veiksmīgi refinansēt savas pašreizējās obligācijas un piesaistīt papildu finansējumu.
Savukārt «airBaltic» finanšu direktors Vitolds Jakovļevs iepriekš žurnālistiem minēja, ka «airBaltic» mērķis ir pabeigt sagatavošanās darbus pie obligāciju pārfinansēšanas aprīlī. «Kopumā «airBaltic» ir uz laba ceļa, un notiek labs progress. Mēs ticam, ka aprīlī būsim pabeiguši sagatavošanās darbus pie obligāciju jautājuma, un tad potenciāli varēsim atklāt vairāk,» viņš pauda.
Tāpat Jakovļevs sacīja, ka nevar apstiprināt nekādus datumus, bet, plānots, ka aprīlī būs gatava dokumentācija, lai dotos uz publiskā parādu tirgu vai privātā parādu tirgu.
Jakovļevs piebilda, ka nav pārliecināts, vai aprīlī arī sabiedrība uzzinās vairāk par obligāciju pārfinansēšanu, tomēr viņš pauda, ka tad kaut kādai informācijai vajadzētu kļūt zināmai.
Tāpat ziņots, ka «airBaltic» 2019.gada jūlijā emitēja piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro apmērā. Aviokompānijas obligācijas iegādājās vairāk nekā 100 investoru no 25 valstīm, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu. Obligāciju procentu likme ir 6,75%.
2020.gada jūlija sākumā Eiropas Komisija (EK) pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas atbalstīja Latvijas valdības lēmumu «airBaltic» pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Nākamajos gados divos piegājienos valsts «airBaltic» pamatkapitālā ieguldīja vēl līdzekļus, un šobrīd kompānijas pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro. EK lēmums paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.
«airBaltic» auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.