Aicina Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos pieteikties pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam

Viņš iezīmēja divus posmus Lielbritānijas attiecībās ar Latviju, sākot ar Apvienotās karalistes lēmumu izstāties no ES, kam šī gada 1.februārī sekoja breksits juridiskajā izpratnē. ĀM pārstāvis atzīmēja, ka Lielbritānija šobrīd vairs nav ES dalībvalsts.

Pēc viņa paustā, vienlaikus ar izstāšanās līgumu tika pieņemts lēmums par pārejas periodu līdz šīgada beigām, un līdz tam uz Lielbritāniju attiecas visas tās pašas tiesības un pienākumi, kas uz citām ES dalībvalstīm, bet šis posms noslēgsies 31.decembrī.

Klīve atzīmēja, ka izstāšanās līgumā ir atruna arī par to Latvijas valstspiederīgo tiesībām, kuri šobrīd legāli atrodas Lielbritānijā. ĀM pārstāvis atkārtoti aicināja valstspiederīgos pieteikties statusam, jo tikai tās personas, kas statusu būs saņēmušas, varēs baudīt visas tiesības, ko nosaka izstāšanās līgums.

Viņš skaidroja, ka tās sarunas, kas patlaban norit ar Lielbritāniju, ir par nākotnes attiecībām starp bloku un Apvienoto Karalisti no 1.janvāra. Klīve vērsa uzmanību, ka laiks sarunām ir gaužām īss, tomēr tās nav noslēgušās un patlaban nav arī zināms, ar ko tās noslēgsies.

Klīve pavēstīja, ka ar vienošanos vai bez tās nākotnes attiecības ar Lielbritāniju mainīsies. Runājot par jomām, kas varētu būt citādas, Klīve atzīmēja, ka tas būs atkarīgs no līguma, un arī šis jautājums pagaidām nav skaidrs.

ĀM pārstāvis uzsvēra, ka Lielbritānija ES iestājās 1973.gadā un kopš tā laika attiecības starp ES dalībvalstīm tika padarītas maksimāli ciešākas arī plašā jautājumu spektrā, sākot ar iekšlietu jautājumiem, tieslietu, tirdzniecību standartiem, klimata jautājumiem un tā tālāk. Patlaban aizvadīto gadu panāktais «tiek patīts atpakaļ», kas ĀM pārstāvja ieskatā nav vienkārši.

Tāpat viņš norādīja, ka, iespējams, izmaiņas daudzās jomās Latvija neizjutīs uzreiz no 1.janvāra, bet laika gaitā varbūt nāksies atskārst, ka sadarbība ir grūtāka.