«Katru gadu mēs meklējam vārdus, kā vēl sev atgādināt par mūsu pagātni, par mūsu vēsturi. Kā vēl pateikt sabiedrībai un pasaulei, ka tas, kas notika 1941.gadā un 1949.gadā, ir tas, ko nevēlamies piedzīvot nekad,» savā uzrunā sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidents pieminēja tos iedzīvotājus, kuri gāja bojā padomju lēģeros, un uzsvēra, ka arī mūsdienu pasaule saskaras ar draudiem, kas rada satraukumu un bailes.
«Tas ir saprotami, jo mūsu vēsture mums liek būt uzmanīgiem. Un tas ir saprotami, jo mēs redzam — lai kā labie spēki vēlas sakaut ļaunos, tas neizdodas,» sacīja Rinkēvičs. Prezidents salīdzināja Ukrainā notiekošo ar Latvijas vēsturisko pieredzi, uzsverot atbalsta nepieciešamību Ukrainai, lai uzvarētu ļaunumu.
LETA
Līdztekus Rinkēvičs mudināja cilvēkus nezaudēt cerību, atgādinot, ka Latvijai ir sabiedrotie un ka tiek stiprinātas tās aizsardzības spējas.
«Es aicinu ikvienu nekaunēties no tā, ka mums ir bail, bet darīt un rīkoties, lai mēs būtu spēcīgāki, stiprāki un lai mēs spētu stāties pretī jebkurai agresijai,» sacīja prezidents, piebilstot, ka Latvija būs tik stipra, cik stipra būs sabiedrība.
Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Tālis Veismanis savā uzrunā uzsvēra, ka deportāciju mērķis bija iznīcināt mūsu tautu. Šie notikumi bija sākums ilgām ciešanām un netaisnībai, kas skāra tūkstošiem ģimeņu, viņš sacīja.
LETA
«Mūsu pienākums šodien ir pieminēt šīs nevainīgās dvēseles un atgādināt pasaulei par šiem noziegumiem. Mēs nedrīkstam aizmirst pagātnes traģēdijas, jo, tikai tās apzinoties un no tā mācoties, varam nodrošināt, ka līdzīgas netaisnības neatkārtosies nākotnē,» pauda Veismanis.
Komunistiskā genocīda upuri piemiņas pasākumā tika godināti ar klusuma brīdi. Izskanēja arī Latvijas valsts himna «Dievs, svētī Latviju».
Kā novēroja aģentūra LETA, pie memoriāla «Vēstures taktīla» otrdien ziedus nolikt bija ieradušies Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), vairāki Saeimas deputāti un ministri, kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) un viņa vietnieks Edvards Ratnieks (NA).
Pasākumu novēroja vairāki garāmgājēji.
Šogad aprit 76 gadi kopš 1949.gada 25.-28.martā notika visplašākā Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem. Deportācijās, kuras slepeni tika sauktas par operāciju «Krasta banga», no Latvijas tika izsūtīti gandrīz 43 000 cilvēku.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ik gadu 25.martā dažādos pasākumos tiek pieminēti komunistiskā genocīda upuri un uzklausīta viņu dzīves pieredze svešumā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.