ZZS sasauc ārkārtas valdes sēdi par situāciju «airBaltic»

Tajā atgādina, ka ZZS Saeimas frakcija aicināja Satiksmes ministriju kā «airBaltic» valstij piederošo kapitāldaļu turētāju sniegt detalizētu skaidrojumu par situāciju, kuras rezultātā kompānija vērsusies pie valdības un Saeimas, lūdzot īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā.

Ministrijas atbilde ir saņemta, un ZZS valde vērtēs sniegto skaidrojumu.

ZZS Saeimas deputāti uzskata, ka «airBaltic» jau vairāku gadu garumā ir paļāvusies uz valsts atbalstu kompānijas darbības stabilizēšanā, tāpēc pirms lemt par kārtējo aizdevumu nepieciešama plašāka informācija par situāciju Satiksmes ministrijas pārraudzītajā kapitālsabiedrībā.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Atis Švinka (P) nākamnedēļ plāno tikties ar ZZS frakciju, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem par «airBaltic» saistībā ar plānoto aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA apliecināja ministrs.

«Es nekad neesmu slēpis informāciju. Pēdējā gada laikā ir publiski pieejami gan dati ekspertiem un politiķiem, gan interesentiem. Tādēļ skatīsimies, kā virzīties tālāk uz priekšu,» sacīja ministrs.

Jautāts, vai ministram ir pārliecība par to, ka Saeima piešķirs aizdevumu «airBaltic», Švinka sacīja, ka «nevajag skriet un ir jābūt skaidrībai». Viņš papildināja, ka kompānija turpina strādāt un šis finanšu instruments ir nepieciešams, lai stabilizētu situāciju izaicinošajā degvielas cenu krīzē.

Ziņots arī, valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu «airBaltic» Saeimas Budžeta un finanšu komisija ZZS dēļ vēl nav atbalstījusi. Komisija pie jautājuma atgriezīsies 14. aprīlī pēc Lieldienu pārtraukuma.

Satiksmes ministrija norādījusi, ka ārējie faktori — konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana — būtiski ietekmējuši uzņēmuma izmaksas, un aizdevums nodrošinātu stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai.

Jau ziņots, ka «airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.