Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu atzīta tikai viena persona, jo pret citiem nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. «Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa,» sacīja Ernstsons.

Līdzīgu iemeslu dēļ kriminālprocess tika izbeigts pret piecām juridiskām personām. Tiesnese Anita Grāvīte norādīja, ka šīs apsūdzības tika noraidītas, jo visām juridiskām personām, izņemot SIA «Maxima Latvija», bija inkriminēts tas, ka viņu interesēs apsūdzētās attiecīgās fiziskās personas ir pārkāpušas celtņu celtniecības normas un noteikumus. «Juridiskām personām noziedzīgie nodarījumi par celtniecības normu neievērošanu tika inkriminēti aiz neuzmanības, līdz ar to, tīri teorētiski būtu grūti iedomāties, ka kāds aiz neuzmanības izdarīts noziedzības nodarījums varētu būt izdarīts juridiskās personas interesēs,» sacīja tiesnese.

Grāvīte norādīja, ka «Maxima Latvija» tika inkriminēts cits nodarījums, proti, prokuratūra uzskatīja, ka bijusī uzņēmuma darbiniece Inna Šuvajeva bija pārkāpusi darba aizsardzības prasības un normas, un tas bija iespējams uzņēmuma nepienācīgas pārraudzības un kontroles rezultātā. «Tiesa konstatēja, ka arī šajā prokuratūras apsūdzībā, tā nebija konkrēti norādījusi, vai pateikusi, kādā veidā šī nepienācīgā pārraudzība un kontrole tika īstenota. Nebija norādījusi, kas uzņēmumam bija jādara, lai novērstu noziedzīgo inkriminēto nodarījumu. Līdz ar to tiesai nebija iespējams to vērtēt,» uzvēra tiesnese.

Ernstsons sacīja, ka tiesa vērtējot saikni starp fizisko un juridisko personu, vienmēr vadās pēc likuma. «Šai saiknei ir jābūt obligāti pierādāmai ar likumā norādītājiem pierādījumiem, un tiesa skatot šo lietu, tādu pierādījumu nebija atradusi,» teica tiesnesis.

Tiesneši vērsa uzmanību, ka tiesas spriedums norāda uz to, ka 2013.gadā esošais būvniecības tiesiskais regulējums bija ar vairākām nepilnībām. «Iepriekš bija pieļaujama situācija, kad jau pēc būvvaldē akceptētā projekta, tā īstenošanas gaitā būvprojekta vadītājam bija iespēja mainīt būves risinājumus. Šādas izmaiņas arī noveda pie ēkas sabrukšanas,» uzsvēra Ernstsons.

Tiesa norādīja, ka pašlaik tika saņemts viens iesniegums par prasību pagarināt pārsūdzēšanas termiņu, kas pašlaik sastāda 20 dienas kopš pilna nolēmuma publicēšanas. Ernstsons sacīja, ka iesniegums tiek izskatīts.

Jau vēstīts, ka pirmdien tika publicēts pilnais 1232 lapu garš tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Apsūdzēto aizstāvji pēc pilna sprieduma pasludināšanas 20 dienu laikā ir tiesīgi to pārsūdzēt.

Tiesā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka sākotnēji, atbilstoši normatīvajam regulējam, par sprieduma pieejamības datumu bija noteikts 13.marts, taču, ņemot vērā lietas apjomu un nepieciešamību spriedumu tulkot krievu valodā, šis termiņš tika pagarināts. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt tikai tad, kad ir pieejams pilnais spriedums.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa februārī attaisnoja visus Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētos, izņemot būvinženieri Sergetu, kuram tika piespriests sešu gadu cietumsods un piemērots liegums piecus gadus strādāt savā profesijā. Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis. Tāpat par nevainīgu tika atzīta SIA «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Tiesa ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa sākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA «Vikom Industry» bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Tiesa arī pieņēma vēl vienu blakuslēmumu, kurā konstatēja, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.

Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspars Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā saskatīja likumā «noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā».

Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī.

Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzīja piecām personām. Šīs personas ir Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Kumpiņš. Prokuratūra viņiem apsūdzības uzrādīja arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem — Balodim, Treijai un Meļņikovai — izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.