Zīle: Jaunajos ES partnerības plānos būs lielāka elastība, bet stingrāka saskaņošana ar EK

Runājot par nākamo ES daudzgadu budžetu, politiķis norādīja, ka EK piedāvājumā lauksaimniecības un kohēzijas finansējuma daļa esot sarukusi līdz apmēram 40% un iekļauta nacionālās reģionālās partnerības plānos.

Zīle skaidroja, ka lauku attīstības programmas būs jāplāno pašām dalībvalstīm, jo, kamēr tiešmaksājumi ir regulēti, pārējās programmas atstātas dalībvalstu ziņā. Viņš norādīja, ka izšķiršanās par finansējuma sadalījumu palikšot Latvijas valdības pusē, taču samazinātā «aploksne» šo procesu sarežģīšot.

Pēc viņa teiktā, reģionālās attīstības partnerības plānus EK vadīs līdzīgi kā Atveseļošanas un noturības mehānismu — ar mērķiem, reformām un finansējumu. Zīle pauda, ka šī pieeja no vienas puses nodrošināšot lielāku elastību, bet no otras — būšot ciešāk jāsaskaņo ar EK, un praksē tas varētu radīt neskaidrības.

Runājot par Atveseļošanas un noturības mehānismu, viņš atzīmēja, ka daudzās dalībvalstīs esot redzama atpalicība starp izmaksāto finansējumu un reformu izpildi. Zīle prognozēja, ka 2026. gadā pienākošos līdzekļus dalībvalstīm būs grūti izmantot, jo mērķi ir jāizpilda, un to maiņa var radīt risku, ka Eiropas Revīzijas palāta kritizēs finansējuma izmaksu bez reformām.

Viņš uzsvēra, ka šīs pašas pieejas ieviešana jaunajā septiņgades budžetā esot riskanta, un, pēc viņa teiktā, daudzas dalībvalstis par to esot nobažījušās. Zīle arī norādīja, ka daudzgadu budžetā EP juridiskā ietekme ir mazāka nekā dalībvalstu valdībām.

Zīle sacīja, ka EP esot izmantojis savas iespējas ietekmēt EK priekšlikumu, kas publicēts jūlijā, un, pēc viņa teiktā, vairākas sadaļas esot mainītas, tostarp prasība partnerības plānos lauksaimnieku finansējumam noteikt vismaz 10% apmērā. Viņš gan norādīja, ka citas dalībvalstis varētu piešķirt 30 līdz 40%, tādējādi radot priekšrocības to lauksaimniekiem Vienotajā lauksaimniecības tirgū salīdzinājumā ar Latvijas lauksaimniekiem.

Zīle uzsvēra, ka EP iestājas par reģionu iesaisti plānošanā, taču, pēc viņa teiktā, nebūtu vēlams, ka pašvaldībām, piemēram, Daugavpilij, būtu tieši jākomunicē ar Briseli par finansējuma jautājumiem. Viņaprāt, plānošanai vajadzētu notikt pašvaldību un plānošanas reģionu līmenī, bet īstenošanai — centralizēti valsts pusē.

Runājot par Eiropas konkurētspējas fondu, Zīle norādīja, ka tā apmērs esot 451 miljards eiro un ka tas paredzēts izcilības centru veidošanai Eiropā. Viņš pauda, ka Latvijai šajā kontekstā jāapzinās savas intereses un jāatrod risinājumi konkurētspējas stiprināšanai, jo cīņa par finansējumu notikšot projektu, nevis nacionālo aplokšņu līmenī.

Zīle atzīmēja, ka militārās mobilitātes finansējumam paredzēti 17 miljardi eiro, un šis finansējums attiecas arī uz Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» un Salacgrīvas tilta būvniecību. Viņš brīdināja, ka pastāv risks, ka militārā mobilitāte var būt viena no programmām, kurām finansējumu varētu samazināt.

Vienlaikus Zīle norādīja, ka līdz šim «Rail Baltica» ieviesēji esot bijuši veiksmīgi konkursos un Latvija saņemot lielāku finansējumu nekā citi pārrobežu dzelzceļa projekti. Viņš arī uzsvēra, ka nekad nav bijis solījuma, ka «Rail Baltica» tiks pilnībā finansēta no savienošanas instrumenta.