«Zemnieku saeimas» pārstāvji ceturtdien piedalīsies lauksaimnieku protestā Briselē

Protesta akcijā lauksaimnieki iestāsies pret Eiropas Komisijas (EK) nākamā daudzgadu budžeta piedāvājumu 2028.-2034. gadam, aizstāvot spēcīgas, adekvātas un vienotas Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) saglabāšanu ES pēc 2027. gada, taisnīgu tirdzniecības nosacījumu nodrošināšanu un birokrātijas mazināšanu.

Biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ja vienotā fonda pieeja tiks ieviesta un Latvija nekādā veidā necentīsies to mainīt, Latvijas lauksaimniecības nākotne ir apdraudēta.

Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka Latvijas lauksaimnieki jau tā gadiem nepamatoti un negodīgi ir saņēmuši viszemākos atbalsta maksājumus Eiropā, par spīti tam, ka prasības, kas jāievēro maksājumu saņemšanai, ir vienādas visās dalībvalstīs.

Ņemot vērā EK nākamā ES daudzgadu budžeta piedāvājumu un tajā ietverto Latvijas nacionālo interešu ignorēšanu, arī Latvijas lauksaimniecības nozares pārstāvji piedalīsies lauksaimnieku protestos Briselē. «Zemnieku saeima» skaidro, ka esošais piedāvājums paredz, ka Latvijas lauksaimnieki no 2028. gada saņems pārliecinoši zemākos atbalsta maksājumus starp visām ES valstīm, sasniedzot vien 74% no ES vidējiem maksājumiem.

Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka šāds piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem ir kategoriski nepieņemams. Tas nevis samazinās atšķirības, par ko Latvijas lauksaimnieki cīnās 20 gadu, bet iesaldēs vēsturisko netaisnību.

«Kamēr citas valstis investē savā attīstībā, Latvijas lauksaimniecība atkal tiek nostādīta pēdējā vietā Eiropā. Latvijas valstij ir jāiestājas par savu lauksaimnieku interesēm, uzstājot uz pilnīgu tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Tas palīdzētu ne tikai valsts ekonomikai, bet ilgtermiņā padarītu vietējo pārtiku krietni lētāku,» uzsver Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas lauksaimnieki kā minimālo pieņemamo kompromisu nākamam daudzgadu periodam ir izvirzījuši budžetu, kurā tiek nodrošināti vismaz 90% no ES vidējā lauksaimniecības atbalsta maksājuma apmēra. Lai nodrošinātu šāda līmeņa sasniegšanu, papildus šobrīd EK iezīmētajiem minimālajiem 2,6 miljardiem eiro, kas nākamajā 2028.-2034. gada plānošanas periodā Latvijai jāatvēl lauksaimniecībai, nepieciešams vēl vismaz viens miljards eiro.

Pretstatā iepriekšējiem plānošanas periodiem, EK piedāvā, ka nākamajā periodā no 2028. gada līdz 2034. gadam KLP finansējums vairs nebūs patstāvīgs, atsevišķs, dalībvalstīm iezīmēts finansējums. Tā vietā plānots veidot Nacionālos un reģionālos sadarbības plānus (NRP) jeb «vienoto fondu», ietverot tajā Kohēzijas politiku, Eiropas reģionālās attīstības fondu, Sociālo fondu, Kopējo lauksaimniecības politiku un citas ES kopīgās politikas.

Pēc «Zemnieku saeimā» skaidrotā, tas nozīmē, ka vairs nebūs noteikts konkrēts finansējums, kas paredzēts katras dalībvalsts lauksaimniecības politikas attīstībai un atbalsta nevienlīdzības mazināšanai starp ES dalībvalstīm. Vienotā fonda politika paredz, ka, balstoties uz iepriekšējo periodu, tiek noteikts minimālais finansējuma apmērs, kas katrai valstij ir jānovirza lauksaimniecībai, un vienlaikus nacionālā līmenī jālemj par papildu finansējuma novirzīšanu, tostarp, lai mazinātu nevienlīdzību atbalsta apjomā starp ES dalībvalstīm.

Biedrība «Zemnieku saeima» aicinājusi Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) nepieļaut EK vienotās politikas īstenošanu un, aizstāvot nacionālās lauksaimniecības intereses, iestāties pret EK vienotā fonda politiku un strādāt pie tā, lai kopējā Eiropas lauksaimniecības politika arī turpmāk būtu atsevišķa politika ar atsevišķu ES līmenī noteiktu budžetu un budžeta sadalījumu katrai dalībvalstij, ņemot vērā tiešmaksājumu izlīdzināšanas nepieciešamību.

Ceturtdien, 18. decembrī, Briselē noritēs līdz šim lielākā lauksaimnieku protesta akcija, pulcējot vairāk nekā 10 000 zemnieku no visām 27 ES dalībvalstīm. Protesta akcijas rīkotāji — Eiropas līmeņa lauksaimnieku un kooperatīvu organizācija «Copa-Cogeca», norāda, ka EK piedāvājums apdraud Eiropas pārtikas drošību, noniecina lauksaimniecību kā stratēģisku nozari, palielina atkarību no nestabilajiem trešo valstu tirgiem un ir pretrunā ar ES pašu deklarēto mērķi nodrošināt noturīgas un konkurētspējīgas saimniecības.

Šī iemesla dēļ «Copa-Cogeca» pieprasa dalībvalstīm un ES institūcijām nekavējoties mainīt EK virzīto pieeju, saglabāt KLP kā spēcīgu un stabilu politiku ar adekvātu finansējumu, kas ļauj Eiropai saglabāt savu pārtikas ražošanas kapacitāti un drošību.