«Krievijas karš pret Ukrainu un citi Krievijas kari pret Moldovu, pret Čečeniju, pret Gruziju ir sekas vienaldzībai pret mūsu un jūsu tautu patiesību, patiesību, ko jūt mūsu cilvēki, un vienaldzībai, ko izrādīja svarīgākās pasaules valstis padomju laika beigās. Deviņdesmitajos gados un 21. gadsimta sākumā, kad tās lika likmi uz Krieviju, uz attiecību restartēšanu ar Krieviju, kas tiešām kļuva par pārslodzi mums visiem,» teica Zelenskis 1863.-1864. gada sacelšanās piemiņas pasākumā Viļņas katedrālē.
Viņš sacīja, ka «tagad mēs cenšamies darīt visu, lai šādas kļūdas nekad vairs neatkārtotos» un lai «ar kopīgu rīcību pietiktu, lai reāli aizstāvētu Ukrainu un līdz ar to arī Eiropu».
Ukrainas prezidents aicināja panākt, lai Eiropas apvienošanās būtu simtprocentīgi efektīva, «lai draudu Eiropai un katrai no mūsu tautām vienkārši vairs nebūtu».
«Eiropas politiķiem vajadzētu novērtēt to, ka viņi pārstāv brīvas un neatkarīgas valstis, ka viņiem tagad nav jābūt sacelšanās komandieriem pret impēriju vai okupantiem. Eiropā ir pāragri atslābināties, kad Krievijas kara mašīna nav apstājusies un diktatori līdzās blakus Eiropai nekļūst vājāki. Viņi visi skatās uz Eiropu, uz mums kā uz upuri,» uzsvēra Zelenskis.
Viņš teica, ka ir modelis, kurā cilvēkiem un nācijām ir nozīme, un ir modelis, kas sakņojas austrumos un gadsimtiem ilgi ir nesis karus, tāpēc Eiropai ir jāizvēlas brīvība vai atkarība.
«Ir jūsu un mūsu modelis, kad cilvēkiem, nācijām, kultūrām ir nozīme, un ir modelis, kas sakņojas austrumos no mums un kas gadsimtiem ilgi ir nācis uz mūsu mājām ar nicinājumu un ar kariem pret visu, ko mēs tik augstu vērtējam. Eiropai nav citas izvēles, kā tikai viens no šiem diviem modeļiem. Ir tikai divas iespējas — brīvība vai atkarība. Un mūsu tautas to zina vislabāk. Tāpēc mēs varam būt skarbi, kad sakām, ka Eiropas aizsardzība nav pietiekama,» sacīja Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka «katra kavēšanās rada sekas», jo Baltkrievija joprojām ir spiesta pastāvēt kā Krievijas ģenerālgubernatūra. Ukrainas prezidents norādīja, ka baltkrieviem vēl ir jāiegūst reāla neatkarība un reāla dzīves drošība.
«Pagaidām Lukašenko baltajam špicam diemžēl ir vairāk tiesību nekā Baltkrievijas tautai,» piebilda Zelenskis.
Viņš teica, ka Krievija šobrīd izmanto Baltkrieviju, lai šantažētu Eiropu un pasauli ar raķetēm «Orešņik», izvietojot tās Baltkrievijā, tāpēc Eiropai ir svarīgi nezaudēt nevienu no tautām, kas dzīvo brīvībā.
«Baltkrievu sacelšanās noslēgumam 2020. gadā bija jābūt uzvarai, lai tagad no turienes nebūtu nekādu draudu. Eiropai un pasaulei vajadzēja atbalstīt sacēlušos tautu, un vēsture būtu citāda, drošāka. To pašu varam teikt par [1863.-1864. gada] sacelšanos un citu tautu sacelšanos, ko neatbalstīja citas valstis kaut kur tuvumā. Galu galā vēsture soda tos, kas paliek malā,» uzsvēra Ukrainas prezidents.
Baltkrievu tauta ir eiropeiska un būs vienotībā ar citām brīvām Eiropas tautām, sacīja Zelenskis.
«Es gribu atsevišķi pateikt par baltkrievu tautu — jūs esat eiropeiska tauta, kas būs kopā ar visām mūsu tautām vienotībā. Mūsu brīvajā Eiropā. Miermīlīgā Eiropā, stiprā Eiropā,» sacīja Ukrainas prezidents.
Zelenskis arī pateicās baltkrievu brīvprātīgajiem, kuri cīnās par Ukrainas neatkarību un par vēsturisku iespēju savai valstij.
Viņš pateicās arī visiem, kas palīdz Ukrainai un tādējādi palīdz arī sev.
«Eiropai ir jārīkojas. Karam ir jābeidzas. Ir jāgarantē drošība. Paaudzes pirms mums cīnījās, lai būtu mēs. Mūsu tauta cīnās, lai mūsu bērni, mūsu mazbērni un viņu bērni, viņu mazbērni būtu un dzīvotu mierā,» viņš sacīja.
«Lai svarīgs būtu nevis viens cilvēks kaut kur tur, Krievijas tronī, bet gan katra mūsu tauta, katrs mūsu cilvēks, jo tāds ir Eiropas likums. Cilvēkiem ir nozīme. Nācijām ir nozīme. Nozīme ir kultūrām. Krievijai nav nozīmes, jo tas, kurš ir pret tautām, vēsturiski vienmēr zaudē,» uzsvēra Zelenskis.
Jau ziņots, ka Zelenskis svētdien Viļņā kopā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Polijas prezidentu Karolu Navrocki piedalās 1863.-1864. gada sacelšanās piemiņas pasākumos.
Zelenskis, Nausēda un Navrockis apmeklēja piemiņas misi Viļņas katedrālē, uz kuru bija ieradušās arī citas augstas Lietuvas amatpersonas un Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.
Lietuvas, Polijas un Ukrainas prezidenti arī devās uz Veco Rasu kapsētu, kur kapličā ir pārbedīti sacelšanās dalībnieku pīšļi, kas 2017. gadā tika atrasti Ģedimina kalnā.
Plānota arī Zelenska, Nausēdas un Navrocka trīspusēja tikšanās, kurai sekos preses konference.
1863. un 1864. gadā Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā notika sacelšanās pret Krievijas impērijas varu. Šīs sacelšanās mērķis bija atjaunot Polijas-Lietuvas kopvalsti 1772. gada robežās.
Zelenskis apmeklē Lietuvu piekto reizi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma. Kopumā šī ir viņa septītā vizīte Lietuvā. Savukārt Navrockis kopš stāšanās prezidenta amatā pērn augustā Lietuvā ir otro reizi.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.