Ždanoka apsvērs vēršanos tiesā pret medijiem, kas sagatavoja publikāciju par viņas iespējamo sadarbību ar FSB

Kā liecina krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas «The Insider» izmeklēšana, kas veikta sadarbībā ar igauņu, latviešu un zviedru žurnālistiem, Ždanoka aktīvi sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas FSB virsnieki. Cita starpā viņa tiem sūtījusi atskaites par savu darbību. Izmeklēšana balstās uz Ždanokas uzlauzta e-pasta saraksti.

Pēc Kareļinas paustā no raksta satura Ždanokas birojs sapratis, ka uzlauzts ticis nevis EP deputātes, bet gan citas personas e-pasts, tāpēc nav jēgas vērsties tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar viņas e-pasta uzlaušanu.

Kā rakstīts, EP ir sācis izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām par Ždanokas sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem. EP priekšsēdētāja Roberta Metsola «ļoti nopietni» uztver apsūdzības pret Ždanoku.

EP priekšsēdētāja šo lietu nodevusi Uzvedības kodeksa konsultatīvajai komitejai, atbildot uz Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas «Deutsche Welle» (DW) jautājumu, pirmdien, 29.janvārī, paziņojis Metsolas oficiālais pārstāvis Jiri Lāss.

«Tas nozīmē, ka EP ir sākta izmeklēšana,» viņš paskaidrojis. Metsola šo jautājumu izvirzīs apspriešanai arī priekšsēdētāju konferencē 31. janvārī.

Priekšsēdētāju konference ir EP politiskā struktūra, kas atbild par attiecībām ar citām ES iestādēm un dalībvalstu parlamentiem. Priekšsēdētāju konferences sastāvā ir EP priekšsēdētājs un frakciju līderi.

Savukārt EP preses dienests uz DW jautājumu atbildējis, ka nevēlas komentēt apsūdzības, kas izteiktas kādam deputātam. Preses dienests tomēr norādījis, ka apsūdzības jau pirms kāda laika ir izskanējušas valstī, kuru pārstāv Ždanoka, tas ir, Latvijā. 

«Mēs uzsveram, ka uz visiem EP deputātiem attiecas vienādi noteikumi par mandāta neatkarību un ētiku,» piebildis preses birojs. «Tāpat kā visi deputāti, arī EP deputāts ir atbildīgs vēlētāju priekšā».

Par uzvedības kodeksa pārkāpumiem EP priekšsēdētājs var piemērot sankcijas, par ko paziņo plenārsēdē. Tajā pašā laikā lēmumu par EP deputāta atbrīvošanu no amata pieņem viņa valsts kompetentās iestādes.

Jau vēstīts, ka nopludinātas e-pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004.gada atskaitījās FSB darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu.

Kā vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica»,  e-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma «The Insider» rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar «Re:Baltica», igauņu portālu «Delfi» un Zviedrijas laikrakstu «Expressen». Ždanoka atbildē «Re:Baltica» nenoliedza e-pastu autentiskumu, bet paziņoja, ka uzskata par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu.

Kā izriet no nopludinātajiem materiāliem, vispirms elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB. Ždanoka «Re:Baltica» neesot atbildējusi, vai zināja, ka Gladejs bija no FSB. Viņa «redzamais» uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja «novērotājus» no Rietumiem. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā «efektīvs resurss gan Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā».

Kā raksta «Re:Baltica», Ždanoka ar Gladeju plānoja tikšanās Eiropā. Lai gan vēstulēs viņi nekad neapsprieda tikšanos saturu, par attiecību raksturu liecina, piemēram, kāds 2007.gada e-pasts ar nosaukumu «Atskaite». Tajā Ždanoka taisnojusies, ka neesot paspējusi nosūtīt solīto informāciju no Strasbūras, bet vēstules rakstīšanas brīdī viņa esot Krimā, kur, «par laimi, ir e- pasts», taču drīz jāatbrīvojot dators, tādēļ «ļoti īsi par padarīto kopš jūnija».

Ždanoka rakstījusi, ka 26.jūnijā sarīkota publiska uzklausīšana EP, kurā sanākušie kritizējuši Igaunijas varas iestāžu it kā agresīvo «rīcību pret [Bronzas kareivja pārvietošanas] demonstrācijas dalībniekiem». Pasākums EP apzināti rīkots Starptautisko spīdzināšanas upuru atbalsta dienā. Ždanoka norāda, ka to «plaši aprakstīja Krievijas, Igaunijas un Latvijas mediji. (Lielu reportāžu uzrakstīja mans praktikants Ivans Engaševs, un to nopublicēja divas lielas Latvijas krievu avīzes un iknedēļas «Rakurs».)»

«Re:Baltica» noskaidroja, ka «lielo reportāžu» bez autora vārda nopublicēja Daugavpils avīze «Gorod» un «Čas». «Rakurs» bija partijas LKS iekšējais izdevums.

11.augustā sarīkota trīs dienu nometne, kurā satikās pārstāvji no Latvijas «antifašistiem» un Igaunijas «Nakts sardzes». Pēdējās pārstāvjus vainoja 2007.gada aprīļa masu nekārtību izraisīšanā, protestējot pret padomju pieminekļa pārvietošanu uz pilsētas kapiem. «Sanāksmē tika pieņemts lēmums izveidot starptautisku antifašistu apvienību.»

Par Latviju Ždanoka ziņojusi, ka nodibināts «Tatjanas Ždanokas fonds «Krievu skolai»», kas apmaksās iknedēļas raidījumu «Stunda krievu skolai». «Šīs programmas mērķis būs informēt vecākus par problēmām, kas var rasties, ja bērnus nosūtīs mācīties latviešu skolās vai bērnudārzos». «Re:Baltica» noskaidroja, ka raidījumu translēja «Radio PIK», kas pieder citam prokrieviski noskaņotam izbijušam politiķim Jurim Žuravļovam.

Kā pēdējo darbu Ždanoka atskaitē minējusi gatavošanos izstādei «Krievi Latvijā», ko plānots izvietot EP. Saskaņā ar viņas rakstīto, izstādes mērķis esot bijis «sasist iesakņojušos latviešu oficiālo mītu par krievu iedzīvotājiem Latvijā kā imigrantiem».

2010.gada pavasarī Ždanoka sūtījusi Gladejam ieceres Otrā pasaules kara beigu svinībām Latvijā, ko vietējā krievvalodīgā kopiena svin 9.maijā. Šoreiz viņa lūgusi naudu — kopumā 6000 ASV dolāru — lai nopirktu 10 000 metru Georga lentīšu, ko dalīt pasākumu dalībniekiem Latvijas pilsētās. Par 1500 dolāriem viņa vēlējusies 1000 eksemplāros atkārtoti izdot kara dziesmu krājumu, ko izplatīt veterāniem. Vēl nauda bijusi vajadzīga Latvijas kara veterānu braucienam uz Austriju un Beļģiju, un konkursa «Jaunatne — Lielās uzvaras gadadienai» organizēšanai.

Ždanoka «Re:Baltica» neatbildēja, vai toreiz naudu saņēmusi. Gladeju viņa pazīstot jau kopš 70.gadiem, kad kā studenti Kaukāzā mācījušies slēpot. Turpinājuši tikties gan Sanktpēterburgā, kur Gladejs ar sievu dzīvojis, gan Rīgā, kad Gladeja meita apprecējusies ar latvieti. Gladejs strādājis Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) Parlamentārās Asamblejas (PA) sekretariātā un viņa kā EP deputāte piedalījusies tā rīkotajos pasākumos Pēterburgā. No 2014. līdz 2019.gadam Ždanoka aicinājusi NVS PA pārstāvjus uz dažām konferencēm, ko pati rīkojusi Briselē.

«The Insider» pārliecinājies par Gladeja saistību ar FSB pēc viņa pieejas līmeņa «valsts noslēpumam» un «ierobežotiem/kontrolētiem braucieniem» ārpus Krievijas, kas atrodami uzlauztā Krievijas valdības datu bāzē. To uzlauza Ukrainas militārās izlūkošanas dienests (HUR).

Gladejs darbojās FSB piektajā dienestā, ko izveidoja 90.gados, bet no 2004.gada tam bija dots uzdevums pretoties «krāsainajām revolūcijām» Krievijas interešu zonas valstīs, sākot no Ukrainas un Gruzijas un beidzot ar Kirgizstānu. Nesenākā pagātnē tā uzdevums bija politiski destabilizēt Ukrainu un rekrutēt palīgus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī.

Ar Gladeju Ždanoka regulāri sazinājusies vismaz astoņus gadus, līdz pat 2013.gadam, liecina «The Insider» rīcībā esošie dokumenti. Situācija mainījusies 2013.gada septembrī, kad Gladejs e-pastu no eiroparlamentārietes pārsūtījis uz jaunu e-pasta adresi. Pāris mēnešus vēlāk Gladejs virtuāli Ždanoku iepazīstinājis ar kādu «Sergeju Krasinu», kuram viņa pēc tam jau rakstījusi pa tiešo.

«The Insider» noskaidrojis, ka «Krasins» patiesībā bijis segvārds. Pētnieciskie žurnālisti izdarījuši secinājumu, ka aiz tā varētu slēpties FSB virsnieks no Sanktpēterburgas Sergejs Beltjukovs. Saskaņā ar «The Insider» rīcībā esošo Beltjukova darba grāmatiņu, viņš 1993.gadā pabeidza Sanktpēterburgas Ekonomikas universitāti un kopš tā paša gada ir FSB darbinieku algu sarakstā Sanktpēterburgā. Beltjukovam piešķirta arī otrā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, kas, saskaņā ar FSB protokolu, ierobežo nesankcionētu ceļošanu ārpus valsts.

Nopludinātie e-pasti rāda, ka ar Beltjukovu Ždanoka sazinājusies vismaz līdz 2017.gada janvārim. Kādā vēstulē viņa FSB virsniekam steidzami lūgusi palīdzēt nosūtīt uz Sanktpēterburgu Ļeņingradas blokādes pārtraukšanas gadadienas svinībām delegāciju ar astoņiem veterāniem no Latvijas. «Tradicionāli šādas grupas ceļa izdevumus apmaksāju es, bet administrācija sedz viesnīcas un ēdināšanas izdevumus,» viņa rakstījusi.

Kā raksta «Re:Baltica», Gladejs un Beltjukovs nav vienīgie FSB darbinieki, kuriem Ždanoka palīdzējusi. 2014.gada pavasarī — laikā, kad Krievija jau bija anektējusi Krimu, — Ždanoka lūdza Beļģijas vēstniecībai Krievijā izsniegt Šengenas vīzu kādam Artjomam Kurejevam, lai viņš varētu apmeklēt EP. Šāda informācija redzama Igaunijas tiesas spriedumā, ar kuru 2022.gadā tā notiesāja pašpasludināto «Igaunijas cilvēktiesību ombudu» Sergeju Seredenko par darbībām, kas apdraud Igaunijas valsts pastāvēšanu. Kurejevs spriedumā identificēts Krievijas drošības dienesta darbinieks un viens no Seredenko kuratoriem.

Ždanoka «Re:Baltica» skaidrojusi, ka Kurejevu uzaicinājusi piedalīties pašas rīkotajā krievu jaunatnes forumā, kas notika EP. «Viņu kā Sanktpēterburgas universitātes starptautisko attiecību fakultātes pasniedzēju rekomendēja uzaicināt mans stažieris, kas studēja šajā fakultātē,» rakstīja Ždanoka.

Ždanoka ir bijusi saziņā ar vēl vienu FSB darbinieku — Georgiju Muradovu. 2009.gadā TV3 raidījums «Nekā personīga» fiksēja, kā tobrīd Maskavas mērijas pārstāvis Muradovs ieradās Rīgā un aicināja vietējos krievus balsot par Ždanoku EP vēlēšanās. Žurnālisti nofilmēja, kā vienā no pasākumiem kara veterāniem tika dalīta arī nauda.

Šobrīd Muradovs ir Krievijas «maigās varas» organizācijas «Rossotrudņičestvo» vadītāja vietnieks okupētajā Krimā un viņam par pret Ukrainu vērstām aktivitātēm ir piemērotas ASV sankcijas. «The Insider» rīcībā ir informācija, ka Muradova oficiālā reģistrētā adrese — Mišurinskas prospekts 29/1 Maskavā — ir zināma kā FSB virsnieku daudzdzīvokļu māja. Piemēram, tajā mīt FSB darbinieks, kurš 2020.gadā mēģināja noindēt Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju.

Neskatoties uz to, ka Ždanoka savām aktivitātēm lūdza naudu FSB un ar viņu saistītas organizācijas arī saņēmušas finansējumu no Maskavas, Latvijas drošības dienesta pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, «Re:Baltica» skaidroja, ka Ždanoka, visticamāk, sadarbojās ideoloģisku motīvu, ne naudas dēļ. «Naudu viņai nevajadzēja. Viņai tās bija pietiekami kā eiroparlamenta deputātei un viņa daudz tērēja arī no saviem privātajiem līdzekļiem.»

Ždanoka pēc «Re:Baltica» materiāla publicēšanas plašsaziņas līdzekļiem izplatīja paziņojumu, kurā uzsver, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama un šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas ir kriminālnoziegums.

Ždanoka pauž viedokli, ka «Re:Baltica», lūdzot ar steigu atbildēt uz aizsūtītajiem jautājumiem, centušies viņu iebiedēt pirms viena no viņas rīkotajiem Eiropas holokausta upuru piemiņas pasākumiem, kurā tikšot arī prezentēta filma par Rīgas geto, kurai sekošot «diskusija par neofašisma atdzimšanu ES dalībvalstīs, arī Latvijā».

«Paziņoju, ka mani nobiedēt neizdosies. Izmantot EP tribīni cīņai ar neofašismu es un mani domubiedri turpinām un turpināsim. Pārmetumi par maniem kontaktiem ar vairākiem cilvēkiem, kas ir politiķa tiešais pienākums, nenostrādās. Tāpat kā mana vārda nebija «Čekas maisos» (atšķirībā no daudziem pazīstamiem politiķiem), es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem. Aizdomas par tādu sadarbību labāk adresēt tiem, kam ir iespējas izsekot politiķi un uzlauzt viņa personīgo elektronisko pastu,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda EP deputāte.

«Re:Baltica» jautāja VDD, ar ko atklājumi par tiešu sadarbību ar naidīgas valsts izlūkdienestu deputātei varētu beigties, un noskaidrojās, ka tikai no 2016.gada likums paredz atbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latviju. To neesot iespējams piemērot ar atpakaļejošu datumu. VDD gan vērtēšot vienu e-pastu, kas esot datēts ar 2017.gadu, kad par to jau ir paredzēta atbildība.