Zatlers: ES varētu vienoties, ka Krievijas prezidenta «vēlēšanas» okupētās teritorijās nav likumīgas

Viņaprāt, jāņem vērā aspekts, ka grūti ir novilkt robežu, kurš ir balsojis okupētajās teritorijās un kurš — Krievijā. Zatlera ieskatā to praktiski nav iespējams izdarīt, jo var būt, ka arī vietējie iedzīvotāji ir okupanti.

«Krievija kolonizē Ukrainu. 50 gadus tas notika Latvijā. Valstī bija svešas zemes karaspēks, okupācijas pārvalde. Patiesībā tā bija kolonizācija. Ja atceramies vēsturi, arī Vācijai pirms Pirmā pasaules kara bija plāni kolonizēt Kurzemi. Tas nav vienkāršs jautājums. Mums ir skaļi jāsaka, ka okupētajās teritorijās Krievijas likumi nestrādā, tātad «vēlēšanas» nav likumīgas,» uzsvēra bijušais Valsts prezidents.

Taujāts, vai Krievijas prezidenta «vēlēšanas» vispār var uzskatīt par leģitīmām, Zatlers skaidroja, ka, karam sākoties, bija skaidrs, ka tas nebeigsies pāris nedēļu laikā. Bijušais Latvijas Valsts prezidents norādīja, ka bija trīs scenāriji — vēlēšanu vispār nebūs, sāksies cīņa par prezidenta amatu vai arī Putins saliedēs sabiedrības lielāko daļu ap sevi un būs vienīgais kandidāts bez jebkādas iespējas zaudēt «vēlēšanās». Zatlers norāda, ka patlaban ir piepildījies trešais variants, bet tikpat labi varēja būt arī pirmais un otrais.

«Brīnumu nebūs. Putins 2011.gada prezidenta «vēlēšanās», kurās viņš gandrīz zaudēja, saprata, ka ar fizisku spēku, iebiedēšanu konkurenti ir «jānobīda malā». Ikviens, kurš potenciāli varētu stāties pret Putinu, ir nogalināts. Nav no svara, vai ir nogalināts Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs vai «Wagner» grupas izveidotājs Jevgeņijs Prigožins. Putins savus iespējamos konkurentus vai nu nogalina vai arī ieliek cietumā, kur tie var pavadīt savu dzīvi līdz pat beigām. Putins ir izdarījis visu, lai kļūtu par nežēlīgu diktatoru. Tāda ir realitāte,» secināja bijušais Valsts prezidents.

Krievijā būs izaugusi paaudze, kura kā Krievijas prezidentu redzējusi tikai režīma līderi Putinu. Atbildot uz jautājumu, ko iesākt ar šo sabiedrības daļu un, vai tā būs paaudze, kuras spēkos būs panākt prezidenta nomaiņu, Zatlers sacīja, ka jautājums ir par to, vai šai paaudzei Putins patiks vai nepatiks, vai viņi jutīsies labi šajā režīmā, atradīs savu vietu un uzskatīs, ka šis ir labākais režīms un labākā valsts pārvalde, kāda var būt. Viņaprāt, arī tāds variants ir iespējams, tomēr cilvēkiem ir tieksme pēc brīvības sajūtas, kādas Krievijā nav. Zatlers sacīja, ka mēs nezinām, vai kādu dienu šie cilvēki ies ielās un protestēs.

«Gribu pieminēt, ka deviņus gadus pēc Krievijas okupācijas Latvijā notika pēdējās deportācijas. Represīvais Josifa Staļina režīms netika galā ar latviešu tautu. Saprotiet, tas nemaz nav tik vienkārši. Valsts ideja, pašapziņa, vēlēšanās dzīvot pēc saviem noteikumiem ir cilvēku galvās. Problēmas rodas tad, kad tas viss no cilvēku domām pazūd. Tāpēc mēs nedrīkstam šaubīties. Aizvadīto 30 gadu laikā mēs esam izdarījuši daudz labu lietu. Mums nav jāšaubās, ir jābūt lepniem par paveikto,» akcentēja eksprezidents.

Teorētiski pastāvot iespēja, ka Baltijas valstis varētu vienoties un neatzīt Krievijas prezidenta «vēlēšanas». Praktiski tas varētu nozīmēt, ka prezidentu līmenī nenotiks nekāda komunikācija. Zatlers uzsvēra, ka komunikācija nenotiek jau tagad. Viņš retoriski jautāja, kad Putins pēdējo reizi tikās ar kādu no Eiropas vadītāju — tā bija tikšanās ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu Ķīnā.

«Baltijas valstis varētu vienoties, un, manuprāt, par to vienotos arī citas valstis. Tas būtu pozitīvs ieguvums, lai mazliet «nokāptu» no pesimisma viļņa, ka Ukrainai karā ar Krieviju, iespējams, nesokas tik labi, cik mēs gribētu. Ja skatās uz Krievijas «panākumiem» karā, tad diez vai Avdijivkas ieņemšana ir uzvara. Protams, propaganda to var pasniegt par uzvaru,» sacīja eksprezidents.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainā nekas vēl nav zaudēts, nav arī nekādu pazīmju, ka Ukraina zaudēs. Zatlers atklāja, ka viņš ir optimistiski noskaņots, ka Ukraina sasniegs savus mērķus, bet Krievijai tas neizdosies. Viņš norādīja, ka Krievijai bija koloniāls mērķis — sagrābt teritorijas, un Krievijas domāšana kopš 18.gadsimta nav mainījusies.