Mobilizācijas likumā teikts, ka Iekšlietu ministrija plāno, sagatavo un vada civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā.
Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ir pakļauti iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos un Valsts robežsardzē saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu.
Tāpat mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos ir pakļauti atsevišķu amatu un profesiju darbspējīgie iedzīvotāji atbilstoši formējuma darbības profilam.
Baltmanis komisijā norādīja, ka saskaņā ar tiesību aktiem formējumus var veidot pašvaldības un ministrijas, bet neviena no šīm institūcijām līdz šim nav izrādījusi iniciatīvu par šādu formējumu veidošanu. Viens no argumentiem varētu būt saistīts ar resursu trūkumu.
«Ja ko tādu veidojam, tad šādi cilvēki ir jāapmāca un jāsagādā aprīkojums evakuācijai un glābšanai. Vienlaikus patreizējais regulējums ir gana novecojis, tāpēc valsts civilās aizsardzības plānā ir iekļauti pasākumi, ka jāpārskata šis tiesiskais regulējums par mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem. Varbūt, ka jākoncentrējas uz valsts aizsardzības dienestu un šī dienesta ietvaros veidojam šos civilās aizsardzības formējumus,» norādīja Baltmanis.
Šādus formējumus varētu veidot atkarībā no institūciju pieprasījuma, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, varētu noteikt prasību pēc šī formējuma priekš pirmās palīdzības sniegšanas vai cietušo šķirošanas.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.