VK Rīgas domes Īpašuma departamentā konstatē vairāk nekā desmit gadus nenovērstus trūkumus un nepilnības

Kā norādīts VK ziņojumā, pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldības modelis izveidojies vēsturiski pirms vairākiem gadu desmitiem un nav veikts visaptverošs vērtējums, vai vēsturiskā situācija un prasības pret izveidoto pārvaldības modeli atbilst mūsdienu nepieciešamībai.

Rezultātā pašvaldības rīcībā nav visaptverošas, aktuālas un salīdzināmas informācijas un datu par esošo situāciju.

Pašvaldības funkciju izpildei nekustamo īpašumu saraksti izveidoti pirms 12 gadiem 2009.gadā. VK norāda, ka īpašuma funkcionalitātes izvērtējums netiek veikts 57% pašvaldības nekustamo īpašumu un tas nav nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai.

Pēc VK sniegtās informācijas, pašvaldības nekustamā īpašuma uzskaites datubāzē ir iekļautas ēkas, kuras apsekošanas laikā revidenti dabā nemaz neatrada — Lizuma ielā 12 dzīvojamās ēkas vietā ir kapu teritorija, savukārt uzskaitē minētā pārvaldes iestādes ēka Tālavas gatvē 15 un garāža Brīvības gatvē 356G dabā nemaz nepastāv.

Kā norāda VK, dzīvojamā fonda attīstīšana ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas esot veikta šauras sabiedrības grupas interesēs un radījusi situāciju, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem citu novadu pašvaldības atbilstoši iedzīvotāju deklarētajai dzīvesvietai.

Tādējādi pašvaldība kopš 2015.gada nav ieguvusi budžeta ieņēmumus vismaz 1,4 miljonus eiro.

Pašvaldība neveic mērķtiecīgu visu būvju un būvju elementu tehniskā stāvokļa apzināšanu. Revīzijā konstatēts, ka ugunsdrošības sistēma nav izbūvēta vai tā ir novecojusi un neatbilst normatīvo aktu prasībām vismaz 30 pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs.

Nekustamā īpašuma pārvaldība, iegādājoties un atsavinot nekustamo īpašumu, kā arī nomājot no privātpersonām nekustamo īpašumu un iznomājot nekustamo īpašumu, liecina, ka atsevišķos gadījumos pašvaldība neiegūst no tā maksimālu labumu.

Nekustamā īpašuma iegādes process neesot caurskatāms un atklāts, kā arī neveicina izpratni par īpašumu iegādes nepieciešamību noteiktajā laikā un noteikto mērķu sasniegšanai. Turklāt Pašvaldības nekonsekventā rīcība esot radījusi lieku administratīvā resursa izlietojumu un finanšu līdzekļu nelietderīgu izlietojumu vismaz 131 226 eiro apmērā.

Neaprēķinot pamatotu nomas maksu, pašvaldība laika periodā kopš 2015.gada 1.janvāra nav guvusi ieņēmumus vismaz 1 962 502 eiro apmērā.

Ik gadu dažādiem šo īpašumu pārvaldības procesiem departaments izlieto vismaz 30 miljonus eiro.

Kā aģentūru LETA informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, VK Rīgas pilsētas pašvaldībai iesaka apzināt visus tai piederošos nekustamos īpašumus un to tehnisko stāvokli.

VK arī iesaka veikt pārvaldības un īpašumu objektu finanšu analīzi, sadalīt īpašumus portfeļos atbilstoši īpašumu pārvaldības aktuālākajām tendencēm, lai izveidotu situācijai atbilstošu īpašumu pārvaldības stratēģiju un izvēlētos piemērotāko pārvaldības modeli.