Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no IKP

Tajā minēts, ka FM turpinās uzraudzīt vispārējās valdības budžeta deficīta attīstību un nepieciešamības gadījumā sniegs Ministru kabinetam (MK) priekšlikumus pasākumiem, lai nodrošinātu, ka 2025.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek noturēts zem 3% no IKP.

Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas 2026.gadā tiek plānots 3% no IKP, 2027.gadā — 3,2% no IKP, 2028.gadā — 2,8% no IKP un 2029.gadā — 2,3% no IKP.

FM ziņojumā norāda, ka deficīta trajektorija saglabāsies lejupvērsta, taču deficīta līmenis kopumā ir pieaudzis, pārskatot nodokļu ieņēmumu prognozes.

Pie šī brīža prognozēm, indikatīvā 2026.-2028.gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa jeb budžetā pieejamā nauda jaunu valsts izdevumu finansēšanai vidējā termiņā saglabāsies negatīva — 2026.gadā mīnus 22,9 miljoni eiro, 2027.gadā mīnus 202,6 miljoni eiro, 2028.gadā mīnus 292,4 miljoni eiro un 2029.gadā mīnus 420,7 miljoni eiro.

Paturot prātā ģeopolitiskos un iekšpolitiskos izaicinājumus, FM ziņojumā secina, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs 2025.-2029.gadam paredz Latvijas ekonomikas stabilizēšanos ar mērenu izaugsmi 2025.gadā, kad prognozēts 1,2% IKP pieaugums, izaugsmes paātrināšanās tiek prognozēta nākamajos gados — līdz 2,1% 2026.gadā un turpmāk līdz 2,2%. FM norāda, ka ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos nodrošinās gan sabiedriskā, gan privātā patēriņa pieaugums, kā arī intensīvāka ES fondu investīciju apguve un straujāks eksporta kāpums.

Pēc FM prognozēm, gada vidējā inflācija šogad būs 2,5%, salīdzinot ar 1,3% 2024.gadā, ņemot vērā straujāk pieaugušās pārtikas cenas Latvijā un atsevišķu energoresursu cenas pasaules tirgū, kas ar laika nobīdi atstās ietekmi arī uz siltuma un gāzes apgādes tarifiem. 2026.gadā inflācija varētu noslīdēt līdz 2,2%, bet pēc tam laikā līdz 2028.gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ziņojumā norāda, ka tuvākajos gados būs jāmeklē risinājumi kā kompensēt zemākas IKP izaugsmes radīto nodokļu ieņēmumu plūsmas samazinājumu par apmēram 200 miljoniem eiro, salīdzinājumā ar to, kas bija plānots pagājušā gada rudenī budžeta izstrādes laikā.

Ašeradena ieskatā šajā ziņā būtiski var palīdzēt publiskā sektora funkciju efektivizācija un izdevumu samazinājums vispārējās valdības sektora institūcijām.

Tāpat kā būtisku izaicinājumu Ašeradens min aizsardzības finansējuma paaugstināšanu. Ministrs norāda, ka ir jāatrod līdzsvars starp deficīta palielināšanu un citu izdevumu samazināšanu, lai arī pēc tam, kad Latvija būs sasniegusi 5% no IKP aizsardzībai, Latvijas publisko finanšu stāvokli vēl joprojām varētu vērtēt kā labu.

Ašeradens ziņojumā atzīmē, ka atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) komunikācijai par valsts izņēmuma klauzulas ieviešanu aizsardzībai, izņēmuma klauzulas apstiprināšana neaptur esošo fiskālo nosacījumu ievērošanu un attiecīgais izdevumu palielinājums notiks virs fiskālajiem nosacījumiem.

FM atbilstoši likumprojekta «Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam» sagatavošanas grafikam 2025.gada augustā sagatavojot informatīvo ziņojumu «Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā», aktualizēs vispārējās valdības budžeta fiskālo rādītāju prognozes un fiskālo telpu, balstoties uz jūnijā aktualizēto makroekonomisko rādītāju prognozēm.