Parlaments pirms dažām nedēļām otrajā lasījumā atbalstīja izglītojamā tiesības saņemt pedagoģiski adaptīvu atbalstu komunikatīvās kompetences veidošanā.
Savukārt tagad komisija, atbalstot likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā, šo normu ir aizstājusi ar jaunu -, ka izglītojamajam ir tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.
Sākotnējo, citu kolēģu bažas raisījušo priekšlikumu iesniedza daļa «Attīstībai/Par!» deputātu,
no kuriem lielākā daļa arī piedalījās tagad izveidotā kompromisa varianta izstrādē, piedāvājot to pārformulēt, ka runa ir par individualizēta un personalizēta atbalsta saņemšanu.
Kā ziņots, attiecībā uz sākotnējo, otrajā lasījumā atbalstīto variantu, deputāte Evija Papule (AP) iepriekš debatēs skaidroja, ka adaptīvā mācību modeļa dizains spēj piedāvāt piemērotas metodes un pieejas bērnu vajadzībām, lai bagātinātu viņu spējas. Tas nozīmē mācību procesu arī ar iekļaujošām nodarbībām.
Šāda veida atbalsts neprasot papildu finansējumu, un tam var būt dažādas formas — piemēroti mācību materiāli, draudzīga mācību vide, skolas vadības līdzdalība un citi, skaidroja politiķe. Papule norādīja, ka šāda pieeja īpaši svarīga bērniem, mācoties matemātiku un lasītprasmi.
Tomēr izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K), deputāti Kārlis Šadurskis (JV) un Krišjānis Feldmans (K) debatēs par iepriekšējo, otrajā lasījumā atbalstīto redakciju pauda bažas, ka šādu normu kādās no izglītības iestādēm var izmantot, lai pretēji Saeimā citās likuma normās lemtajam par pāreju uz izglītību latviešu valodā tomēr turpinātu mācības krievu valodā.
Muižniece norādīja, ka iepriekšējais, otrajā lasījumā priekšlikums faktiski nozīmēs, ka, ierodoties kādai pārbaudei, pedagogs varētu aizbildināties, ka krievu valodu izmanto, veicot pedagoģisku adaptīvo atbalstu.
Līdzīgi Šadurskis norādīja, ka līdz ar šādu priekšlikumu tiks ierobežotas Izglītības kvalitātes valsts dienesta iespējas izkontrolēt to, ka mācības notiek tikai latviešu valodā. Politiķis uzskata, ka turpināsies jau iepriekš pieļautā situācija, ka kontrolējošai personai tiks pateiks, ka «tieši šodien mēs sniedzam šo adaptīvo pedagoģisko atbalstu», lai pamato mācību norisi krievu valodā.
Arī Feldmans pauda, ka šis priekšlikums ir «aizmugures durvis, lai reāli varētu turpināt mācīt krievu valodā» un kontrolējošās iestādes to nevarētu juridiski konstatēt.
Tagad šī kritizētā likumprojekta redakcija komisijā ir izmainīta, atrodot kompromisa variantu. Par to gan vēl būs jālemj Saeimā.
Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja un tagad komisijas izskatīšanai galīgajā lasījumā virzītie likumu grozījumi paredz Latvijā īstenot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā.
Kā paredz likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri — 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri — 3., 6. un 9.klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā vēl būs jāpieņem arī galīgajā lasījumā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.