Vingris atkāpjas no EDzL valdes priekšsēdētāja amata

Viņš EDzL kapitāldaļu turētājam — Satiksmes ministrijai — iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.

Vingris uzņēmumu vadījis gandrīz piecus gadus, bet projektā kopumā nostrādāti desmit gadi.

Projekta «Rail Baltica» ieviešanā Vingris strādājis kopš 2014.gada, kad sāka darbu Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentā un bija «Rail Baltica» nacionālās izpētes projekta vadītājs. 2016.gadā viņš turpināja darbu kā EDzL Projektu ieviešanas departamenta direktors, bet 2019.gadā tika apstiprināts par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju.

LETA jau vēstīja, ka «Rail Baltica» projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma — 1435 milimetru — dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju «Rail Baltica» plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka «Rail Baltica» infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Tāpat ziņots, ka EDzL apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 6,398 miljoni eiro, kas ir par 64% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga līdz 195 783 eiro.

EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.