Veselības inspekcija: Teju trešdaļā mācību telpu skolās gaisa apmaiņa vērtējama kā slikta

Lai pilnvērtīgi izpētītu esošo situāciju un noskaidrotu apstākļus, kas nosaka iekštelpu gaisa kvalitāti un ietekmē ventilāciju Latvijas vispārizglītojošajās mācību iestādēs, veikts «Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums». Tajā izvērtēts mācību iestāžu vides kvalitātes svarīgs rādītājs — iekštelpu CO2 koncentrācija.

Pētījuma laikā veiktais ogļskābās gāzes monitorings skolās uzrāda, ka Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendētais vidējais CO2 līmenis 1000 ppm netiek pārsniegts vien 17% mācību telpu, savukārt gaisa apmaiņa jeb ventilācijas kvalitāte vērtējama kā slikta 27% mācību telpu.

Mehāniskā ventilācija visā skolas ēkā ir tikai vienā piektajā daļā izglītības iestāžu. Vienlaikus vērā ņemams ir pētījumā gūtais apstiprinājums, ka mehāniskā ventilācija nav vienīgais nosacījums, lai izpildītos PVO ieteiktais CO2 līmenis. Vislabākā iekštelpu gaisa kvalitāte un augstākie gaisa apmaiņas rādītāji iegūti mācību telpās, kurās vienlaikus tiek izmantota gan mehāniskā, gan dabiskā ventilāciju jeb vēdināšana, pie tam, logus atverot pilnībā, ne vēdināšanas režīmā, norāda VI.

Pētījums apstiprina, ka ventilācijas efektivitāte ir komplekss jēdziens, jo ietver ne tikai izglītojamo skaita, bet arī mācību telpas lieluma, laika, kas bez pārtraukuma aizvadīts telpā, ventilācijas sistēmas un vēdināšanas aspektus. Atvēlot mācību telpā viena izglītojamā vietai platību virs 2 m2 (optimāli > 3 m2), CO2 koncentrācija pieaug lēnāk, esošā ventilācija (dabiskā un/vai mehāniskā) spēj nodrošināt pietiekamu gaisa apmaiņu telpā.

Savukārt iedarbīgu svaigā gaisa pieplūdi un piesārņotā gaisa aizvadīšanu mācību telpās bez mehāniskās ventilācijas iespējams panākt, ja starpbrīžos telpā neuzturas cilvēki, pie tam, logi ir atvērti pilnībā, vēdina vismaz 5 min, kā arī, vadoties pēc nepieciešamības, organizē vienu vai vairākas papildus vēdināšanas pauzes nodarbības laikā.

Izglītības iestādē mācību telpa ir tā vieta, kurā izglītojamie un pedagogs pavada lielāko dienas daļu, bet telpas gaisa kvalitāte un ventilācijas efektivitāte ir ļoti būtiski priekšnosacījumi, lai mācību un darba vide neradītu papildus riskus drošībai un veselībai, uzsver VI.

Nepietiekama ventilācija rada pastiprinātu risku infekcijas saslimšanām, jo nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki. Savukārt no cilvēku izelpas telpā uzkrājas CO2 jeb ogļskābā gāze. CO2 koncentrācijas pieaugums ne vien norāda uz nepietiekamu gaisa apmaiņu telpā, bet arī pats par sevi rada kaitējumu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Vērojami tādi nepatīkami simptomi kā acu un aizdegunes iekaisums, galvassāpes, nogurums, bet pie ilgstoši paaugstinātas CO2 koncentrācijas pasliktinās kognitīvie procesi — uzmanība, uztvere, zināšanu reprezentācija, problēmu risināšana, radošums u.c.

«Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums» ietver 303 mācību telpu 103 izglītības iestādēs apsekojumu visā Latvijā, proporcionāli pamata, vidējās un speciālās izglītības iestāžu skaitam aptverot Rīgu, lielās pilsētas un reģionu teritorijas.

Pētījumu no 2017.gada līdz 2023.gadam veica VI sadarbībā ar Veselības ministriju Eiropas Sociālā fonda projektā «Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi».