Vēlēšanu sistēmas izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts meži»

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju «RIX Technologies» un tā vietā rosināja nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi LMT, «Tet» un LVM.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomniece Sabīne Spurķe, šādas izmaiņas tiek piedāvātas, «lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem».

Tieši konkrētos uzņēmumus kā darbu veicējus VARAM piedāvājot, jo «to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tās ir īstenojušas nozīmīgus valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus un tajās darbojas augsti kvalificēti speciālisti».

VARAM iecerētais risinājums paredz, ka Ministru kabineta uzdevumā programmatūras izstrādes līgumi tiktu slēgti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā paredzēto normu par iepirkuma izņēmumu.

Izstrādes līgumos plānots ievērot līdz šim no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) puses noteiktos būtiskos izstrādes termiņus, lai nodrošinātu sākotnēji 2025. gada rudenī starp CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) definēto laika plānu Vēlēšanu platformas tehnoloģiskajam nodrošinājumam.

Ministrijā informē, ka līgums ar vēlēšanu platformas izstrādātāju «RIX Technologies», kas Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogos veikta iepirkuma rezultātā ieguva tiesības veikt Vēlēšanu platformas programmēšanas darbus, izbeigts, jo šis uzņēmums līdz pat šim brīdim nav izpildījis savas no darba uzdevuma izrietošās saistības.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) nesen Saeimā stāstīja, ka ir noslēgts līgums par vēlēšanu sistēmu pielāgošanu Saeimas vēlēšanām. Uzņēmums «Rix Technologies» esot apliecinājis, ka darbus var paveikt līdz 30. jūnijam, tomēr neilgi vēlāk VARAM struktūras nolēma šo vienošanos lauzt.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) aģentūrai LETA pauda, ka LVM ir uzņēmums, kas vēsturiski attīstīja spēcīgu informācijas tehnoloģiju komandu, kura ir radījusi unikālas informācijas tehnoloģiju sistēmas mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, piemēram, «LVM GEO», kura ir pieejama ne tikai uzņēmuma vajadzībām, bet arī kā aplikācija ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Ņemot vērā LVM pieredzi informācijas tehnoloģiju jomā un to, ka tas ir valstij piederošs stratēģisks uzņēmums, LVM var palīdzēt situācijās, kad ir šaubu ēna par privātiem uzņēmumiem, sacīja ministrs.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka attiecībā uz pieņemto lēmumu saglabā piesardzīgu vērtējumu, vienlaikus uzsverot, ka izvēle par konkrēto uzņēmumu piesaisti apliecina to profesionalitāti, spēju īstenot nozīmīgus uzdevumus, kā arī novērtēta uzņēmumu pārvaldība.

Komentējot piesardzīgo attieksmi, Valainis skaidroja, ka jebkurš lēmums, kas procesa gaitā tiek apturēts, var būt saistīts ar dažādiem aspektiem, par kuriem pilnīga informācija ne vienmēr ir pieejama un par kuriem var atbildēt atbildīgais ministrs. Valainis uzsvēra, ka būtiski ir izvērtēt visus iespējamos riskus un potenciālos draudus. To, vai šie jautājumi būs pietiekami izvērtēti, varēs redzēt procesa gaitā.

Valainis atzīmēja, ka konkrētajā gadījumā runa ir par demokrātijas pamatprincipiem un Saeimas vēlēšanu drošu un sekmīgu norisi, tādēļ kļūdas šajā procesā nav pieļaujamas. Viņš pauda cerību, ka visi nepieciešamie priekšdarbi ir veikti pietiekami augstā kvalitātē, lai turpmākā uzdevumu īstenošana būtu skaidra un realizējama. Ministrs norādīja, ka, ja šie priekšnosacījumi būs nodrošināti, iesaistītie uzņēmumi, ņemot vērā to profesionalitāti, spēs sekmīgi tikt galā ar uzticētajiem uzdevumiem. Vienlaikus viņš piebilda, ka, ja nebūs nezināmi faktori, potenciāli riski tiesvedībām vai citi kavējoši aspekti, uzņēmumi tiks galā.

Ministrs norādīja, ka šādā situācijā nevar atļauties stāvēt malā, ņemot vērā, ka demokrātijas pamata elements pašlaik tiek izaicināts. «Lai nodrošinātu drošu vēlēšanu norisi mēs viennozīmīgi iesaistīsimies un malā nestāvēsim,» minēja ministrs.

Mobilo sakaru operators SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) aģentūrai LETA atzīmēja, ka, ņemot vērā uzņēmuma tehnoloģisko speciālistu lielo pieredzi un zināšanas, LMT grupa ir atsaukusies uz VDAA aicinājumu atbalstīt vēlēšanu procesa kritisko papildinājumu pieprasījumu ieviešanu saīsinātos termiņos. LMT ir iepazinies ar patlaban pieejamo ierobežoto informāciju un izteicis indikatīvu piedāvājumu darbu veikšanai.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA «Tet» norādīja, ka patlaban notiek process par sadarbības principa un apjoma definēšanu. Plašāku komentāru un informāciju «Tet» varēs sniegt tuvākajā laikā.

Savukārt «RIX Technologies» norādīja, ka ir saņēmis VDAA vēstuli par līguma laušanu. «RIX Technologies» iepazīsies ar tajā minēto argumentāciju un tad sniegs komentārus. Vēlāk no uzņēmuma izskanējis, ka tas varētu tiesāties ar valsti.

Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Šajā lietā apcietinājums kā drošības līdzeklis piemērots nu jau atstādinātajam publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, bijušajam VDAA direktoram Jorenam Liopam un «Corporate Solutions» uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam, kurš vēlāk no apcietinājuma tika atbrīvots.

Kriminālprocess sākts pērn gada nogalē, un tas kvalificēts pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.

Pēc izmeklēšanā iegūtās informācijas, organizēta personu grupa noslēgusi nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētājus publiskajos iepirkumos vismaz sešos projektos, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, līdz 1,5 miljonu eiro apmērā. Pastāv aizdomas, ka līgumi nelikumīgi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību, savukārt nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp iesaistītajiem.

EPPO preses paziņojumā bija teikts, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras. Līdzīgas bažas par draudiem demokrātiskajiem procesiem ir izteikuši arī vairāki politiķi, tostarp Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.