Vecrīgā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un blīvuma noteikšanai

Vecrīgas arheoloģiskais komplekss ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Kompleksam ir noteikta aizsardzības zona un uzturēšanas režīms.

Lai nodrošinātu Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam regulāri jāveic tā teritorijas apsekošana bojājumu un iespējamo apdraudējumu noskaidrošanai, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā.

Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā konstatējot kultūrslāni — tumšu zemi ar organikas un ogļu piejaukumu, atsegtas senās konstrukcijas vai atrodot arheoloģiskās senlietas, par to nekavējoties jāinformē NKMP un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

NKMP atļauja nav nepieciešama ēku, kas nav valsts aizsardzībā esošs kultūras piemineklis, uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ielu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

Arheoloģisko pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis NKMP, un nākamais tās īpašnieks ir iepazinies ar pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

Arheoloģisko pieminekli vai tā daļu var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis NKMP, un nākamais tās īpašnieks ir iepazinies ar pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli vai tā daļu, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem NKMP.

Vecrīgas arheoloģiskais komplekss aptver teritoriju starp 11.novembra krastmalu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Aspazijas un Basteja bulvāriem un 13.janvāra ielu.