VDD pārstāvis aicina sniegt informāciju par Latvijas Krievu savienības darbības atbilstību likumam

Komisija šodien sāka skatīt vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju virzīto iniciatīvu par LKS darbības izbeigšanu.

VDD vadītāja vietnieks uzsvēra, ka drošības dienests turpina sekot līdzi LKS aktivitātēm un, ja tiks konstatēts nesen spēkā stājušos Politisko partiju likuma nosacījumu pārkāpums, tad iestāde nevilcināsies ar virzību uz partijas darbības aizlieguma ierosināšanu. Cinkus skaidroja, ka VDD kā valsts iestādei kā juridisks fakts jākonstatē, kā LKS būtu veikusi likuma pārkāpumu pēc tam, kad jūnijā stājās spēkā jaunie likuma grozījumi. Pašlaik informācijas par šādiem juridiskiem faktiem iestādei nav.

Reizē Cinkus norādīja, ka vēl likuma iepriekšējā regulējuma laikā, šogad pirmajā ceturksnī, VDD izteica brīdinājumu LKS līderiem, kādas darbības nav pieļaujamas.

Arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis, prokurors Armīns Reinis uzsvēra, ka, lai vērstos ar pieteikumu tiesā par partijas darbības izbeigšanu, ir jākonstatē kāds no likumā minētajiem pārkāpumiem. Kopš jūnija, kad stājās spēkā jaunais regulējums par partiju darbības nosacījumiem, no drošības iestādēm nav saņemta informācija par kādiem pārkāpumiem, kas būtu veikti pēc jūnija attiecīgā datuma.

Prokurors Reinis reizē uzsvēra, ka prokuratūrai nav šaubu, ka VDD monitorē situāciju un, ja attiecīga informācija tiktu saņemta, tad prokuratūra arī rīkotos jeb tiesā prasītu partijas darbības izbeigšanu.

Iedzīvotāju iniciatīvas pārstāvis Gatis Auziņš pauda, ka viņa ieskatā LKS Eiropas Parlamentā jūlijā iesniegtā petīcija par padomju armijas pieminekļu saglabāšanu un tajā izteiktie apvainojumi rusofobijā ir vērtējami kā nesaticības izraisīšana un būtu pietiekams iemesls, lai rosinātu LKS darbības izbeigšanu.

Pēc deputāta Ainara Latkovska (JV) ierosinājuma, komisija atbalstīja lēmumprojektu par iedzīvotāju iniciatīvas par LKS darbības izbeigšanu nodošanu izskatīšanai Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Par lēmumprojektu vēl būs jābalso parlamenta sēdē.

Kā ziņots, jūnijā spēkā stājās Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko partiju likumā, kas nosaka, ka partijām savā darbībā ir aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību un teritoriālo nedalāmību.

Partijai savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Ja partijas darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, tā apdraud valsts vai sabiedrisko drošību vai ir pretrunā ar kādu no minētajiem aizliegumiem, tad partijas darbību var izbeigt tiesa.