VDD: Jaunā sodu politika par noziegumiem pret valsts drošību daļā gadījumu var novērst noziegumus

VDD vērtējumā jaunieviestā sodu politika par noziegumiem pret valsts drošību ir atbilstoša Latvijas nacionālās drošības interesēm un daļā gadījumu var novērst noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

VDD mērķtiecīgi un sistemātiski īstenojot pasākumu kopumu, lai mazinātu pret valsts drošību vērstu noziegumu risku. Šie pasākumi ietver, piemēram, operatīvo darbību, riska personu identificēšanu, preventīva rakstura pārrunu veikšanu, institūciju un sabiedrības informētības veicināšanu par noziedzīgu nodarījumu pazīmēm.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiks pastiprināta kriminālatbildība par noziegumiem pret valsts drošību, par atsevišķiem nodarījumiem pat paredzot iespēju piemērot mūža ieslodzījumu.

Likuma izmaiņu iniciatīvu iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet būtiski papildinājumi pieņemtajos likuma grozījumos veikti arī pēc tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) priekšlikumiem.

Par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu — sabiedrisko darbu. Noteikts, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem pašlaik noteikto piecu gadu vietā.

Tāpat noteikts, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu — mantas konfiskāciju. Savukārt, ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās.

Par palīdzību ārzemniekam, ārvalsts organizācijai vai ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā piemēros brīvības atņemšanu no gada līdz desmit gadiem (iepriekš līdz pieciem gadiem), konfiscējot mantu vai bez tās. Arī par šādu noziedzīgu nodarījumu vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu un naudas sodu. Gadījumā, ja palīdzību ārvalstij būs sniegusi personu grupa, amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, vainīgo varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās.

Tāpat pastiprināta atbildību par spiegošanu, nosakot minimālo brīvības atņemšanas sodu — viens gads, kā arī paredzot iespēju piemērot papildsodu — mantas konfiskāciju. Par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu varēs piespriest mūža ieslodzījumu, brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās, un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Par uzbrukumu Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem vai ministriem, ja uzbrukums radījis personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, pašlaik likumā paredzēts cietumsods līdz 15 gadiem, savukārt pēc tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikuma atbalstīta arī minimālā sankcija, ka piemērojamais sods par šādu uzbrukumu nedrīkstētu būt mazāks par trim gadiem cietumā.

Krimināllikums papildināts arī ar jaunu pantu, paredzot atbildību gadījumā, ja persona pārkāpj aizliegumu organizēt vai veikt militāri taktisku uzdevumu apmācības vai piedalīties tajās. Par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai naudas sodu.

Likuma grozījumi paredz arī pastiprināt iespējamo sodu par viltus draudiem par it kā ievietotiem spridzekļiem. Ja pašlaik par šādu nodarījumu, ja tas radījis būtisku kaitējumu un apzināti nepatiesais paziņojums vērsts pret diviem vai vairākiem objektiem, maksimālais sods paredzēts trīs gadi cietumā, tad nākotnē maksimālo sodu paredzēts palielināt līdz četriem gadiem cietumā, vienlaikus izslēdzot iespēju par šādu noziegumu piemērot sabiedriskos darbus.