Valsts prezidents: Pateicoties valdības darbam un disciplinētajai sabiedrībai, Latvijas ekonomikā sākusies augšupeja

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, šodien Rīgas pilī Levits tikās ar FICIL biedriem, lai pārrunātu tādus tematus kā augstākās izglītības reforma, Latvijas ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 radītās krīzes, tiesiskuma stiprināšana, digitālie risinājumi un citas aktualitātes.

Atklājot sarunu, Valsts prezidents uzsvēra investoriem, ka 2020.gads ir bijis izaicinošs visiem — sabiedrībai, valdībai, uzņēmējdarbībai un ekonomikai kopumā.

«Lai gan atsevišķi sektori ekonomikā ir cietuši ļoti spēcīgi un to atveseļošanās prasīs ilgu laiku, kopumā Latvijas ekonomikā ir sākusies augšupeja, un Latvijas Banka 2021.gadā prognozē IKP kāpumu,» akcentēja prezidents.

Savukārt FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone, uzsākot diskusiju starp FICIL un Valsts prezidentu, uzsvēra, — lai Latvija kļūtu konkurētspējīgāka, saglabātu esošās un piesaistītu arvien vairāk investīciju, ir jāsakārto sabiedrības veselības aprūpes sistēma, nodokļu politika, jāstiprina tiesiskums, jāattīsta digitālie risinājumu un jāturpina darbs pie iesāktajām reformām, tās īstenojot plašākā perspektīvā.

Pieskaroties augstākās izglītības reformas tematam, Valsts prezidents ar FICIL biedriem pārrunāja gan tās būtiskākos stratēģiskos mērķus no investoru skatpunkta, domājot par darba tirgus attīstību nākotnē, saistību ar inovācijām un zinātni, gan universitāšu pārvaldības modeli un finansēšanas modeli.

Būtisks temats sarunā starp abām pusēm bija tiesiskuma stiprināšana Latvijā. FICIL augsti novērtēja Latvijas tiesu sistēmas kvalitāti visos līmeņos, tomēr sagaida, kā tajā tiks ieviesta digitalizācija, kas veicinās efektivitāti un samazinās lietu izskatīšanas ilgumu.

Tāpat FICIL vēlējās uzzināt Valsts prezidenta domas par to, kā vēl vairāk veicināt investoru uzticību Latvijas tiesu sistēmai un kā piesaistīt augsta līmeņa tiesnešus. Valsts prezidents akcentēja Ekonomisko lietu tiesas izveidi un tiesnešu tālākizglītības jautājumu, ko sekmīgi virza Tieslietu ministrija.

Pārrunājot aktualitātes saistībā ar Latvijas finanšu sektoru, tika pārrunāti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa izaicinājumi, proti, ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 radītās krīzes un Latvijas cilvēkresursu pārvaldības stratēģija. FICIL ieskatā Latvijā jāizveido institūcija, kas uzņemas atbildību par stratēģisku, pārdomātu cilvēkresursu attīstību, raugoties no valsts ilgtspējas viedokļa.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra banku efektīvu darbību risku izvērtējumos atbilstoši Satversmei un nebalstīšanos uz algoritmiem. Levita ieskatā algoritmi, kas nav tiesību normas, tiesiskā valstī nedrīkst būt par pamatu reālu lēmumu pieņemšanā attiecībā pret personām.

«Brīvā, demokrātiskā valstī persona, kura ievēro likumu, nedrīkst tikt pakļauta kontrolei, un tai nav jāatskaitās par savu rīcību un savām izvēlēm. Tas attiecas arī uz banku un klientu attiecībām,» norādīja Valsts prezidents.

Noslēgumā Valsts prezidents pateicās FICIL par iesaistīšanos diskusijās ar sabiedrību, paužot kompetentu un skaidru redzējumu par to, kādā virzienā jāattīstās valstij. Valsts prezidents saredz vēl intensīvāku FICIL iesaisti finanšu sektora sakārtošanas jautājumos, raisot diskusijas ne tikai sabiedrībā, bet arī starp lēmumpieņēmējiem.