Valsts prezidents: Nepieciešams izstrādāt valstiska līmeņa redzējumu par augstākās izglītības iestāžu nākotni

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmās personas ieskatā, šāds redzējums ietvertu arī to, kā valstī tiek saskatīta gan eksakto, gan humanitāro zinātņu attīstība un adekvāta finansējuma nodrošināšana augstākajai izglītībai.

Levits uzsvēra, ka šāds likumdošanas stratēģijā ietverts skatījums būtu labs sākuma punkts diskusijai ar sabiedrību par augstākās izglītības tālāko attīstību un iespējām mazināt birokrātisko slogu izglītībā un zinātnē.

Tikšanās laikā tika pārrunāti pieņemtie Augstskolu likuma grozījumi un tālākā likumdošanas aktu izstrāde — Zinātnes universitāšu likuma projekts un Augstākās izglītības un zinātniskās darbības likuma projekts. Tika apskatīts arī jautājums par Augstākās izglītības padomes lomu un lietderību, un iespējām stiprināt tās kapacitāti. Augstskolu pārstāvji pauda īpašu gandarījumu par to, ka ir uzlabojies dialogs ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Pārrunājot jautājumu par padomju locekļu izvirzīšanu 16 valsts augstskolās, Valsts prezidents un augstskolu pārstāvji bija vienoti nostājā, ka nepieciešams piesaistīt labākos kandidātus. To iespējams izdarīt, tikai piesaistot plašu kandidātu loku un neizveidojot pārmērīgi detalizētus atlases kritērijus. Būtu svarīgi izvairīties no situācijas, kad kandidāti formāli atbilst kritērijiem, bet to sniegums augstākās izglītības iestādē ir nosacīts.

Sarunā piedalījās Rektoru padomes priekšsēdētāja un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs un Biznesa augstskolas «Turība» rektors Aldis Baumanis, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis, Latvijas Universitāšu asociācijas izpilddirektors un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.