Valsts prezidents: Jautājums par latviešu vēsturiskajām zemēm ir svarīgs, lai būtu iespējams valsts atbalsts kultūrtelpu attīstībai

Prezidenta kancelejā aģentūru LETA informēja, ka šodien Levits apmeklēja Alsungu un Kuldīgu. Prezidents Alsungas Kultūras namā tikās ar iedzīvotājiem un diskutēja par suitu kultūrtelpas identitāti un attīstību.

Atklājot diskusiju, Valsts prezidents sacīja, ka suitu kultūra un tradīcijas ir svarīgas ikvienam latvietim, jo latvietība ir daudzveidīga. «Tas mums ir jāuzsver un reizēm varbūt jāatklāj no jauna, jo padomju laikos kultivēja plakanu latvietības jēdzienu bez daudzveidības, tāpēc ir ļoti labi, ka, neraugoties uz visu, cauri laikiem jūs esat saglabājuši šo savu specifisko kultūras tradīciju un īpatnību, kas ir radusies vēsturisku apstākļu dēļ,» klāstīja Levits.

Viņš norādīja, ka suiti ir «katoļticīga saliņa luterāņu vidē», kas pierāda to, ka šeit var sadzīvot dažādas reliģijas, kā arī suitu pamatā esošā reliģiskā dažādība ir nostiprinājusi introverto latvieti.

Valsts prezidents arī uzklausīja diskutētāju priekšlikumus topošajai likuma iniciatīvai par latviešu vēsturiskajām zemēm, ko plānots iesniegt Saeimā šā gada septembrī. Pamatojot likumprojekta nepieciešamību, Levits norādīja, ka latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm ir sava identitāte, kultūra un valodas īpatnības, un tas ir mūsu kultūras elements, kas mums ir jāstiprina kā valstij. 

«Latvija ir kultūrvalsts, un tas nenozīmē tikai kultūras elementu, bet arī valstiskuma elementu. Latvija ir radusies kā latviešu valsts. Ja nebūtu latviešu ar savu valodu un tradīcijām, tad nebūtu arī nekādas vajadzības pēc Latvijas valsts. Kultūra un valoda ir Latvijas valsts pamatā, un tas pieder pie mūsu Satversmes. Visām valstīm tas tā nav. Tādēļ šis jautājums par latviešu zemēm ir svarīgs, lai būtu iespējamas valsts atbalsta programmas kultūrtelpu veidošanai, izkopšanai un attīstībai,» uzsvēra Valsts prezidents.

Diskusijas noslēgumā Levits secināja, ka ir nepieciešamas korekcijas valsts ilgtermiņa reģionālās attīstības politikā, kur jāietver solidaritātes jēdziens — solidaritāte ar visiem Latvijas reģioniem, visām Latvijas vietām.

«Suitu kultūras saknes pēdējos gados ir atguvušas savu spēku, primāri pateicoties cilvēkiem pašiem, un tas ir labi, jo kultūru nevar uzturēt mākslīgi, tam ir jānāk no cilvēkiem, kuri jūtas tai piederīgi. Protams, arī valstij un pašvaldībai ir jāatbalsta kultūra, bet tā nevar šo kultūru izkopt cilvēku vietā. Domāju, ka suitu kultūras atbalsta programma būtu ļoti laba, un to vajag panākt. Kultūra ir ilgtspējīgs fenomens, tādēļ es iestātos par institucionālu atbalstu, nevis projektu veidā, jo tas nav nekas pastāvīgs. Un šāda veida programma būtu Kultūras ministrijas pārziņā. Tāpat es atbalstu to, ka šeit, suitos, ir jābūt ekonomiskajai dimensijai, un noteikti ir jāstiprina horizontālā sadarbība starp pašvaldībām,» uzsvēra Levits.

Kā ziņots, Levits kultūrvēsturisko zemju jautājumam uzmanību pievērsa administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Valsts pirmā persona kritiski vērtēja veidu, kādā šī reforma tika veikta, jo tajā neietilpa kultūrvēsturiskās piederības, unikālo kultūrtelpu un vietējo kopienu identitātes saglabāšanas jautājumi, tāpēc viņš ir apņēmies jau drīzumā Saeimā iesniegt Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu.

Levits stāstīja, ka šīs vēsturiskās zemes ir minētas Satversmē, tomēr tām nav institucionāla ietvara, piemēram, viņaprāt, šo zemju vidū būtu jāiekļauj Sēlija.