Valsts prezidents: Jāturpina darbs pie sodu politikas pārskatīšanas

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, puses tikās, lai pārrunātu Tieslietu ministrijas (TM) budžeta prioritātes 2024.gadam un darbu pie kriminālsodu politikas izvērtēšanas.

Tikšanās laikā Rinkēvičs akcentēja tieslietu sistēmas lomu valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, tādēļ atzinīgi vērtējamas TM 2024.gada valsts budžeta prioritātes, kas vērstas uz iekšējās drošības stiprināšanu.

Ņemot vērā, ka kopš šī gada vidus likumdevējs ir noteicis smagākus sodus gan par vajāšanu un nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, gan par nelikumīgu personu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai un ļaunprātīgu personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie sodu politikas pārskatīšanas, lai pārliecinātos, ka līdzsvaroti tiek sasniegti visi soda mērķi, tajā skaitā atturēšana no noziegumu izdarīšanas.

Patlaban Saeimā tiek izskatīti arī Valsts prezidenta iesniegtie grozījumi Krimināllikumā par bargākiem sodiem par noziegumiem pret valsti. 19.oktobrī šie grozījumi tika pieņemti pirmajā lasījumā.

Rinkēvičs uzklausīja tieslietu ministres redzējumu, izstrādājot likumprojektu pakotni, lai ieviestu partnerības institūtu. Atbilstoši likumprojektiem, kurus Saeima 2.novembrī pieņēma pirmajā lasījumā, tiek ieviests jauns tiesību institūts — partnerība -, kas ir jauns veids, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Rinkēvičs atbalsta nepieciešamību pilnveidot regulējumu šajā jomā, nodrošinot cieņpilnu diskusiju sabiedrībā un Saeimā.

Puses pārrunāja jautājumu par darbu pie koncepcijas saistībā ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Koncepcijā iecerēts noteikt tiesisko ietvaru audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas iestādē — īstenošanai Latvijā.

LETA jau rakstīja, ka Saeimas vairākums 2.novembrī konceptuāli nolēma atbalstīt tieslietu ministres Lībiņas-Egneres virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu — partnerību.

Visiem astoņiem likumprojektiem noteikta steidzamību, lai tos varētu izskatīt divos lasījumos. Galīgajā lasījumā parlaments par tiem varētu lemt 9.novembrī.

Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā noteiks, ka ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība.

Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», «Par valsts pensijām», «Par valsts sociālo apdrošināšanu» un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.

Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā.