Valsts prezidents izsludinājis Pašvaldību likumu

Valsts pirmā persona akcentē, ka tagad ir izveidots pamats, lai katrā pašvaldībā varētu tapt iedzīvotāju padomes un vietējās kopienas tiktu institucionāli organizētas un pārstāvētas pašvaldības iekārtā.

Mikroblogošanas vietnē «Twitter» prezidents norāda, ka turpmākais būs atkarīgs no tā, kā katra pašvaldība ieviesīs šo regulējumu, cik prasmīgi izmantos likumā iekļauto rīcības brīvību, un cik motivētas būs pašas vietējās kopienas — cik aktīvi tās prasīs sev likumā ietvertās tiesības un pratīs jēdzīgi tās izmantot.

LETA jau rakstīja, ka Saeima 20.oktobrī atkārtoti galīgajā lasījumā pieņēma jauno Pašvaldību likumu, atbilstoši Valsts prezidenta aicinājumam veicot tajā uzlabojumus attiecībā uz iedzīvotāju padomēm.

Likums stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Pēc tam, kad Levits likumprojektu nodeva otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja regulējumu, ka iedzīvotāju padomi no 16 gadu vecuma būs tiesības vēlēt Latvijas pilsoņiem, kā arī citiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri būs reģistrēti Latvijas Fizisko personu reģistrā.

Likumā arī noteikts, kurās jomās, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, padome varēs izskatīt dažādus jautājumus un iesniegt lēmumu projektus izskatīšanai domē.

Tie būs teritorijas labiekārtošanas un sanitāro tīrības jautājumi, kas attiecas, piemēram, uz apgaismojumu, parkiem, pilsētvides ainavu un citām lietām. Tāpat padomēm būs tiesības darboties kultūras piedāvājuma un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, kā arī attiecībā uz saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.

Pašvaldībai domei būs pienākums noskaidrot padomes viedokli pirms lēmuma pieņemšanas par izmaiņām pašvaldības attiecīgo funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.

Likumā pieņemts arī priekšlikums pašvaldības domei piešķirt tiesības lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu.

Līdz ar to paplašinātas pašvaldībām jau līdz šim Azartspēļu un izložu likumā noteiktās tiesības, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Pieņemts arī priekšlikums, kas ļaus pašvaldību deputātiem apvienot savu darbu ar izglītības, kultūras vai veselības jomas pašvaldības iestādes vadīšanu.

Likums pieņemts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

Likumā noteikti pašvaldības darbības vispārīgie noteikumi un ekonomiskais pamats, pašvaldības kompetence, pārvaldes institucionālo sistēma, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras.

Tiek sagaidīts, ka jaunais regulējums stiprinās sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēs pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.

Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām noteikta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās būs kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Pašvaldība iedzīvotāju iesaistei varēs izmantot līdzdalības budžetu, ko varēs izmantot sabiedrības ierosināto teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Par finansējuma izlietojumu lems paši pašvaldības iedzīvotāji.

Turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis». Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām, teikts likuma anotācijā.

Jaunā kārtība mainīs līdzšinējo kārtību, kas ļāva pašvaldībai izvēlēties — saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstus publicēt oficiālajā izdevumā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas pašvaldības izdevumā.