Valsts prezidents izsludina nākamā gada valsts budžetu

Valdība 2026. gada valsts budžetu atbalstīja 14. oktobrī, bet Saeima to pieņēma 4. decembrī.

Nākamā gada valsts budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi — 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi — 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi — par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9% apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.

Nākamajā gadā par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valsts drošības stiprināšanai nākamgad papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā.

Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026. gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Lielāks būs bērna piedzimšanas pabalsts un bērna kopšanas pabalsts, kā arī lielāks atbalsts būs aizbildņiem un adoptētājiem.

Savukārt, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā paredzēts, lai varētu īstenot jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa «Programma skolā» ieviešanu, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.

Papildus vēl 105,4 miljonus eiro paredzēts novirzīt citiem pasākumiem, tostarp veselības aprūpē.

Valsts prezidents izsludinājis arī budžetu pavadošos likumus.

Piemēram, grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Likums arī paredz pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Tāpat izsludināti vairāki likuma grozījumi, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Piemēram, grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā — kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī tad, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.

No nākamā gada palielināsies arī vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, un tas būs 600 eiro apmērā. Patlaban šis pabalsts ir 421,17 eiro.

Izsludināti arī grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus tiks noteikta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 12% apmērā.

Tāpat izsludinātas izmaiņas likumos, kas no 2027. gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā.