Valsts prezidents atbalsta priekšlikumu iesaldēt valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojumu

Jau rakstīts, ka koalīcija ir gatava strādāt pie valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojuma, kā arī partiju finansējuma turpmākas iesaldēšanas.

Preses konferencē pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) Valsts prezidents uzsvēra, ka par to jau diskutēts pērn, kad viņš uzsvēris, ka tas ir darāms darbs.

Rinkēvičs apliecināja, ka viņa nostāja nav mainījusies, taču viņam ir papildu jautājumi, piemēram, kas notiks ar valsts ierēdniecību un valsts pārvaldes aparātu, par ko prezidents nav dzirdējis nevienu vārdu.

Viņaprāt, arī tā ir iespēja samazināt izdevumus un raudzīties, kā ne tikai samazināt ierēdņu vai vakanču skaitu. Valsts prezidents uzsvēra, ka patlaban diskusija par to ir pretrunīga. Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka patlaban budžeta apspriešana ir diezgan haotiska — ministri nāk ar saviem priekšlikumiem, kas izraisa sabiedrības daļas neizpratni un sašutumu.

«Mums vēl nav skaidra kopaina un mēs redzam atsevišķus priekšlikumus. Ja mēs runājam konkrēti par valsts vēlēto amatpersonu vai ministru atalgojuma iesaldēšanu, jā, taču vienlaikus ir jautājums, ko mēs darām ar citām amatpersonām, kas ir minētas likumā,» sacīja Rinkēvičs.

Valsts prezidents uzsvēra, ka dzirdējis dažādus priekšlikumus, taču, ņemot vērā valsts prioritātes, lielā mērā ir jautājums, piemēram, par partiju finansējumu. Viņa ieskatā, ņemot vērā apstākļus, varētu runāt arī par partiju finansējuma samazināšanu, nevis tikai iesaldēšanu.

Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka valsts budžeta izveidei ir jābūt pietiekami taisnīgai un diezgan organizētai. Viņaprāt, ja dzirdam dažādas idejas, kuras vēl kārtīgi nav apspriestas ne valdībā, ne attiecīgajās darba grupās un izraisa plašas diskusijas, tas rada tikai un vienīgi lielāku plaisu starp sabiedrību un varu.

«Iesaldējam algas, iesaldējam valsts pārvaldes birokrātiju. [..] Es runāju par lemjošo daļu, kurai nav tā sliktākā dzīve un atalgojums. Skatāmies, ko mēs varam darīt partiju finansēšanas jomā,» sacīja Valsts prezidente.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzskata, ka algu iesaldēšanai jāattiecas arī uz Saeimas deputātiem. Saeimas priekšsēdētāja žurnālistiem norādīja, ka parlaments strādā pie nākamā gada budžeta un arī Saeima vērtēs, kur var strādāt pie izdevumu samazinājuma. Arī Mieriņa uzsvēra, ka deputātu algas varētu iesaldēt, taču ne samazināt, jo tas nozīmētu vispār nepaaugstināt atalgojumu.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka viņa gribētu redzēt kopainu, skaidrus mērķus un kas, kam un kā tiks atvēlēts prioritāšu sasniegšanai. Viņasprāt, nav īsti pareizi, ka atrauti no budžeta sabiedrībai nodod vērtēšanai kaut kādas atsevišķas pozīcijas, lai gan gala lēmums vēl nav pieņemts.

Kā rakstīts, koalīcija ir gatava strādāt pie valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojuma, kā arī partiju finansējuma turpmākas iesaldēšanas.

Premjere iepriekš norādīja, ka līdzīgs pārskatīšanas process tiks prasīts arī no ministrijām, tostarp attiecībā uz atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās, piemēram, «Ceļu satiksmes drošības direkcijā».

Latvijas Televīzijas raidījumā «Šodienas jautājums» Siliņa skaidroja, ka laikā, kad tiek pārskatīts valsts pārvaldes finansējums, ir jārāda politisks žests un jāsāk ar sevi. Vaicāta, vai aicinājums nav novēlots, ņemot vērā, ka opozīcija šādu soli rosināja jau pirms gada, premjere atbildēja, ka toreiz bija citi ietaupījumi, bet tagad «jāiet tālāk».

Viņa piebilda, ka algas varētu tikt iesaldētas uz gadu vai ilgāk, taču detaļas vēl nav izrunātas. «Budžets ir jāplāno trīs gadiem, tā nav runa tikai par vienu gadu,» uzsvēra Siliņa.

Premjere arī pauda, ka algu iesaldēšanai jāattiecas arī uz Saeimas deputātiem. Lai gan valdība par to tieši lemt nevar, viņa aicināja arī valdošās koalīcijas parlamentāriešus atbalstīt šo soli.

Jau ziņots, ka Saeima 2023.gada septembrī atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu. Grozījumi paredz, ka 2025.gadā valsts budžeta finansējums partijām tiks aprēķināts, ņemot vērā 2024.gada minimālo mēnešalgu.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datiem, 2024.gadā valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām bija 6,65 miljoni eiro. Lielākais finansējums — 1,12 miljoni eiro — piešķirts «Jaunajai vienotībai», 898 761 eiro — Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro — «Apvienotajam sarakstam», 752 007 eiro — Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljoniem eiro saņēma «Stabilitātei», «Progresīvie» un «Latvija pirmajā vietā», bet kopumā finansējumu saņēma vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti varas struktūrās.

Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Finansējuma apmērs ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru — tās pieaugums nozīmē arī partiju finansējuma palielināšanos.

2025.gadā minimālā alga ir 740 eiro, 2026.gadā plānots pieaugums līdz 780 eiro, 2027.gadā — līdz 820 eiro, bet 2028.gadā — līdz 860 eiro, kas nozīmē arī atbilstošu partiju finansējuma pieaugumu.