Valsts kontrole kritizē medību uzraudzību Latvijā

Valsts kontrole revīziju veikusi, ņemot vērā publiskā telpā neapsīkstošās sabiedrības asās diskusijas par medījamo sugu apsaimniekošanu, it īpaši par lūšu medībām.

Revīzijas iestādē norādīja, ka Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīva aizliedz medīt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu — lūšus, paredzot tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, tostarp, ja medības nekaitē populācijas saglabāšanai. Izņēmums tiek pieļauts, ja Latvija spēj pierādīt, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un nesamazinās.

Valsts kontrole secinājusi, ka ticami dati šajā gadījumā ir ļoti nozīmīgi, taču, piemēram, pēc VMD datiem, Latvijā 2018.gadā, noslēdzot medību sezonu, bija 1578 lūši, kamēr eksperta vērtējumā lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks — 450-650, bet valsts mežzinātnes institūta «Silava» speciālā monitoringa dati liecina, ka lūšu skaits ir astoņas reizes mazāks — 190.

Revidenti secinājuši, ka oficiālais VMD veiktais lielo plēsēju populācijas vērtējums tiek noteikts, pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem, tas nav izsekojams un pārbaudāms. Apšaubot oficiālos datus, Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai līdzās VMD datiem tiek norādīts un publicēts arī eksperta norādītais populācijas skaits.

«Lūši mīt 23 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet tiek medīti tikai trijās no tām — Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Un tikai Latvijā lūši tiek medīti maksimāli pieļaujamā limita apmērā — 20% no populācijas, kas vismaz uz pusi pārsniedz limitus Somijā un Zviedrijā. Atšķirībā no Latvijas Ziemeļvalstīs lūši apdraud ziemeļbriežu audzēšanu, bet Latvijā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka šī suga radītu apdraudējumu cilvēkiem un nodarītu postījumus saimniecībām,» norādīts revīzijā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa secināja, ka diemžēl kārtējo reizi apstiprinās fakts, ka Latvijā nav kārtības ar datiem, un tas paver plašas iespējas interpretācijām un manipulācijām. «Šajā gadījumā pamatoti rodas jautājums: ar ko gan Latvijā pašregulējošā lūšu populācija ir tik ļoti atšķirīga no citām Eiropas valstīm, tostarp kaimiņvalstīm, ka varam atļauties šos dzīvniekus medīt tik ievērojamā skaitā?,» pauž Krūmiņa.

Revidenti norāda, ka Latvijā Ministru kabineta noteikumi definē lūša sugu kā ierobežoti medījamu īpaši aizsargājamu sugu, un līdz ar to par lūšu medībām lemj VMD. Savukārt valdības noteikumos noteiktais lūšu sugas statuss neparedz vērtēt šīs sugas medīšanas mērķus vai alternatīvus pasākumus, kā to paredz ES direktīva.

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un ZM atrunas, ka Eiropas Komisija (EK) ir akceptējusi lūšu medības Latvijā, ņemot vērā lūšu populācijas labo stāvokli, neiztur kritiku, jo ticamu datu nav, kā rezultātā arī EK iesniegtie dati ir apšaubāmi. Turklāt ES Tiesas judikatūra neļauj secināt, ka īpaši aizsargājamas sugas labvēlīgs stāvoklis ir pietiekams pamats tās medīšanai, un tās neievērošana rada tiesvedības risku pret Latvijas valsti,» uzsvērts revīzijā.

Tāpat Valsts kontrole norāda, ka pārnadžu apsaimniekošana tieši skar vairākas sabiedrības grupas — medniekus, meža īpašniekus, lauksaimniekus, ceļu satiksmes dalībniekus, piebilstot, ka medības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem medījamu sugu apsaimniekošanas līdzekļiem, taču ar šo instrumentu jārīkojas saprātīgi un godprātīgi.

«VMD novērtējums liecina, ka katru gadu palielinās pārnadžu skaits, ik gadu tiek palielināti pārnadžu pieļaujamie medību limiti, kas ir lielāki nekā sugu saimnieciskais pieaugums. Līdz ar to būtu jāsamazinās pārnadžu nodarītajiem postījumiem. Tomēr revīzijā secināts pretējais — dati liecina, ka postījumi mežam un lauksaimniecībai katru gadu turpina pieaugt, palielinās arī AS «Latvijas valsts meži» finansējums meža jaunaudžu aizsardzībai,» atzīst revidenti.

Valsts kontrole norāda, ka valstī izveidotā medību atskaišu sistēma negarantē ticamu informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, jo pieļauj, ka mednieki atskaitēs VMD var norādīt jebkādu nomedīto dzīvnieku skaitu, lai saglabātu medību limitu nākamajai sezonai un nesaņemtu pārmetumus no meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. 

Turklāt, Valsts kontroles ieskatā, nepietiekami tiek uzraudzīts, vai meža īpašnieki un lauksaimnieki no savas puses veic aizsardzības pasākumus pret iespējamiem postījumiem, kā to paredz Medību likums un kas varētu novērst nepieciešamību pastāvīgi paaugstināt medību limitus.

Tāpat revidenti norāda, ka VMD darbinieki lēmuma pieņemšanā par medību limitiem var vadīties pēc subjektīviem apsvērumiem, balstoties tikai uz savu pieredzi un izpratni, kā arī vēlmi vai nevēlēšanos diskutēt ar medniekiem un meža īpašniekiem, aizstāvot valsts pozīciju. Līdz ar to virsmežniecībās un pat vienas virsmežniecības ietvaros medību limitu noteikšanā tiek piemērota atšķirīga pieeja. 

No 2020.gada lēmumu pieņemšanā par pārnadžu skaita novērtējumu un medību limitiem daudz lielāka loma ir pašiem medniekiem un mežu īpašniekiem. Šādā situācijā skaidri noteiktiem vērtēšanas kritērijiem ir jo īpaši būtiska nozīme, tāpēc Valsts kontrole aicina izstrādāt un piemērot skaidrus vērtēšanas kritērijus.

Revidenti novērojuši gausu un negribīgu ZM rīcību, lai izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas nodrošinātu VMD iespēju efektīvāk veikt medību uzraudzību, tostarp nodrošinot tādu mūsdienās pašsaprotamu darbību kā medību reģistrēšanu, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Nepietiekami efektīvi tiek risināts arī jautājums par VMD un Valsts policijas sadarbību malumedību novēršanā un kontrolē.

Valsts kontrole revīzijā ir sniegusi 13 ieteikumus un sagaida, ka tiks grozīts regulējums, lai nodrošinātu Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīvā noteikto nosacījumi izvērtēšanu, tādējādi rūpējoties par lūšu populācijas saglabāšanu, tiks uzlabotas dzīvnieku skaita novērtēšanas metodes un ģenerēti ticami dati par sugu stāvokli, VMD tiks nodrošināta vienota pieeja objektīvu medību limitu noteikšanā un tiks veikta pienācīga medību uzraudzība.