Valsts atlīdzinās dronu radītos tiešos zaudējumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskajai infrastruktūrai

Regulējums paredz, kā valsts atlīdzinās dronu un citu militāru incidentu radītos tiešos zaudējumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskajai infrastruktūrai.

Regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai cilvēkiem pēc šādiem incidentiem būtu skaidrs, kur vērsties pēc palīdzības, kādos termiņos tiks pieņemti lēmumi un pēc kādiem principiem tiks piešķirtas kompensācijas.

Līdz ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumiem noteikts, ka militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā par juridisko vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošiem sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem, tai skaitā lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotās tehnikas bojājumiem, personai triju darbdienu laikā būs jāvēršas Lauku atbalsta dienestā, iesniedzot faktisko informāciju par tiešajiem radītajiem zaudējumiem.

Lauku atbalsta dienestam mēneša laikā jāpieņem lēmums par kompensācijas apmēru un triju darba dienu laikā jāiesniedz pieprasījumu Zemkopības ministrijai no lēmuma par kompensācijas apmēru pieņemšanas brīža. Zemkopības ministrijai būs jāsagatavo pieprasījums, un Lauku atbalsta dienests izmaksās kompensāciju cietušajai personai.

Par citu juridiskās vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošo nekustamo īpašumu un lietām personai triju darbdienu laikā būs jāvēršas pašvaldībā, iesniedzot faktisko informāciju par tiešajiem radītajiem zaudējumiem. Pašvaldībai mēneša laikā jāpieņem lēmums par atbalsta apmēru un triju darbdienu laikā no lēmuma par atbalsta apmēra pieņemšanas brīža jāiesniedz pieprasījums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai.

Regulējums paredz, ka tad, ja persona ir veikusi īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma vai lietu militāro risku apdrošināšanu miera laikā, tad militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā tā var pretendēt uz kompensāciju par tiešiem radītajiem zaudējumiem no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 90% apmērā no nodarīto zaudējumu apjoma, atskaitot izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.

Gadījumos, kad tirgū nav pieejama militāro risku apdrošināšana miera laikā, personas arī var pretendēt uz kompensāciju par tiešajiem radītajiem zaudējumiem no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 90% apmērā no nodarīto zaudējumu apjoma.

Savukārt, ja persona nav veikusi īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma vai lietu militāro risku apdrošināšanu miera laikā, tā var pretendēt uz kompensāciju par tiešajiem radītajiem zaudējumiem no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 75% apmērā no nodarīto zaudējumu apjoma.

Jau ziņots, ka maijā vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet virs Igaunijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu dronu notrieca.

Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.