Valdība vēl neskata IZM ziņojumu par valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem

Ziņojumā rosināts līdz 2029. gadam ieviest vienotu valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem, lai mazinātu līdzšinējo institucionālo sadrumstalotību un uzlabotu latviešu valodas mācību pieejamību un kvalitāti.

IZM aģentūrai LETA skaidroja, ka jautājums atlikts, jo nepieciešams precizēt atsevišķu aktivitāšu ieviešanas termiņus, tos saīsinot. Valdība ziņojumu varētu skatīt nākamnedēļ, 21. jūlijā.

Vienlaikus Tiesību aktu portālā atrodams cits pēc satura līdzīgs konceptuālā ziņojuma projekts, kas arī iesniegts izskatīšanai valdībā. Šim ziņojuma projektam bija vairāki ministriju un citu organizāciju iebildumi. Piemēram, Kultūras ministrija (KM) aicināja rīkot starpresoru sanāksmi, iesaistot KM, IZM un Iekšlietu ministriju, lai vienotos par turpmākajiem risinājumiem vienotas valsts valodas mācību sistēmas attīstībai, kā arī patvēruma, migrācijas un jaunienācēju integrācijas jautājumos. Savukārt Finanšu ministrija iebilda, ka ziņojumā nav pietiekami izvērtēta plānoto pasākumu ietekme uz valsts budžetu, nav sniegti pilnīgi finansējuma aprēķini un pamatojums, kā arī nav skaidri norādīti finansējuma avoti un turpmākā iesaistīto institūciju loma pēc iecerētās sistēmas ieviešanas.

Pašlaik publiski finansētas latviešu valodas mācības pieaugušajiem organizē vairākas valsts institūcijas, izmantojot atšķirīgas programmas un finansējuma avotus. Tas rada nevienlīdzīgas prasības mācību īstenotājiem, apgrūtina datu uzskaiti un kvalitātes kontroli, kā arī apgrūtina iedzīvotājiem orientēšanos pieejamajā piedāvājumā.

Ziņojumā norādīts, ka šogad publiski finansētas latviešu valodas mācības plānots nodrošināt vairāk nekā 7100 pieaugušajiem, bet Nodarbinātības valsts aģentūras programmās valodu apgūs vēl teju 2630. Vienlaikus Latvijas augstskolās studē vairāk nekā 12 000 ārvalstu studentu, kuri arī ir viena no potenciālajām latviešu valodas apguvēju grupām.

Latviešu valodas kursus pieaugušajiem organizē arī pašvaldības. Pērn tos nodrošināja septiņas pašvaldības. Kursos var piedalīties pilsoņi, nepilsoņi, ārvalstnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un Ukrainas civiliedzīvotāji, apgūstot latviešu valodu no A1 līdz B2 līmenim. Jaunā sistēma paredz saglabāt šo iespēju, vienlaikus ieviešot vienotas prasības un centralizētu uzskaiti.

Jaunā sistēma būs paredzēta pieaugušajiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kuri likumīgi uzturas Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot jauniebraucējiem. Tā aptvers arī diasporas pārstāvjus un viņu ģimenes locekļus, kuri gatavojas atgriezties Latvijā, kā arī ārvalstu studentus un citus speciālistus, lai veicinātu viņu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Plānots, ka jaunā sistēma nodrošinās vienotu pieteikšanos latviešu valodas kursiem, centralizētu datu uzskaiti un vienotas prasības mācību saturam, pedagogiem un kvalitātes uzraudzībai. Paredzēts izveidot valodas apguves modeli pieaugušo prasmju pārvaldības platformā «Stars», kas būs saistīts ar citām valsts informācijas sistēmām.

Saskaņā ar ieceri pāreja uz jauno sistēmu notiks pakāpeniski. Pirmajā posmā līdz 2027. gadam plānots sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus un noteikt vienotas prasības mācību īstenotājiem. Otrajā posmā līdz 2028. gadam paredzēta «Stars» moduļa izstrāde un pilotprojekti, savukārt no 2029. gada visas publiski finansētās latviešu valodas mācības pieaugušajiem iecerēts organizēt vienotajā sistēmā.

IZM paredz, ka pēc pārejas perioda tā būs galvenā atbildīgā par valsts valodas apguvi pieaugušajiem, bet Latviešu valodas aģentūra organizēs mācību procesu. Jaunajā sistēmā būs pieejama arī vienota informācija par kursiem, valodas prasmes pašnovērtējuma testi un centralizēta mācību rezultātu uzskaite.

Vienotās sistēmas ieviešanai no 2026. līdz 2029. gadam būs nepieciešams papildu finansējums vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa līdzekļu paredzēta 2028. un 2029. gadā, bet finansējumu plānots nodrošināt no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Vienotas sistēmas izveides mērķis ir stiprināt valsts valodas lietojumu, veicināt pieaugušo iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nodrošināt efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.

IZM norāda, ka ārvalstu pilsoņu skaits Latvijā turpina pieaugt. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada beigās Latvijā dzīvoja vairāk nekā 63 000 ārvalstnieku, un aptuveni 85% no tiem, kas kārto valsts valodas prasmes pārbaudi, ir ārvalstu pilsoņi. Tas, pēc ministrijas vērtējuma, apliecina pieaugošu pieprasījumu pēc latviešu valodas apguves kursiem.