Valdība konceptuāli atbalsta «Stūra mājas» virzīšanu atsavināšanai un pārdošanai atklātā izsolē

Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība «Stūra mājā» ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko «Stūra mājas» izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

«Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai,» akcentē ministre.

«Stūra māja» ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam «Stūra mājā» atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

KM akcentē, ka ēka ir unikāls objekts, kurā saglabājies plašs liecību klāsts par PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci. KM arīdzan norāda, ka Latvijas tautas apziņā «Stūra māja» saistās ar cilvēku ieslodzīšanu, mocīšanu, nogalināšanu un morālu pazemošanu.

«Latvijā nav otra šāda veida objekta, kas jau pašreizējā veidolā kalpo par vēstījumu nākamajām paaudzēm un brīdinājumu, lai šādi noziegumi neatkārtotos. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas «Stūra mājā» līdz 2008.gadam darbojās Latvijas Iekšlietu ministrijas padotības iestāde Valsts policija,» pausts informatīvajā ziņojumā.

Savukārt 2009.gadā ar KM rīkojumu «Stūra māju» atzina par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu «Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta — «Stūra māja»», vienlaikus definējot saglabājamās vērtības ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka, neskatoties uz dažādiem potenciālajiem īpašuma attīstības variantiem, piemēram, pielāgot «Stūra māju» valsts budžeta iestāžu vajadzībām, uzrunājot komercsektoru un Rīgas valstspilsētas pašvaldību par iespējamajiem ēkas attīstības scenārijiem), ko VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ir piedāvājis no 2014.gada, «Stūra mājas» neiznomātajai platībai nav izdevies atrast piemērotu pielietojumu, kas sniegtu tai jaunu un piepildītu saturu.

KM klāsta, ka patlaban neiznomātā ēkas platība saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju veido 92% no ēkas kopējās platības. Nelielu ēkas daļu — 690 kvadrātmetrus jeb 8% aizņem Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā. Nomas līgums ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrību noslēgts 2020.gada 13.maijā ar nomas termiņu līdz 2050.gada 30.decembrim.

Informatīvajā ziņojumā rakstīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja izveidotā ekspozīcija «Stūra mājas» pirmajā stāvā un pagrabstāvā par čekas vēsturi Latvijā izveidota 2014.gadā, un tās atrašanās vēsturisko notikumu vietā ir «nepārprotams vēstījums par Latvijas vēstures traģiskajiem notikumiem, ko nedrīkst aizmirst un kas ir atgādinājums ikvienam par totalitārā režīma nodarīto ļaunumu un postu». KM ieskatā, «Stūra māja» un tajā esošās traģisko notikumu liecības ir saglabājamas nākamajām paaudzēm, attiecīgi nodrošinot, ka tiek saglabāta arī Latvijas Okupācijas muzeja darbība īpašumā un tādējādi tiek saglabātas arī vēsturiskās liecības par čekas darbību Latvijā.

«Stūra mājai» 2015.gadā veikta fasādes atjaunošana, lai saglabātu tās autentisko izskatu un uzlabotu pilsētvides arhitektonisko pievilcību. Savukārt pati ēka, tās konstrukcijas un inženierkomunikāciju sistēmas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī un nav izmantojamas bez būtiskām investīcijām.

VNĪ 2021.gada 29.janvārī saņēma Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKM) atzinumu, kurā fiksēti fakti par ēkas pagalma pārseguma bojājumiem. BVKM konstatēja, ka «pārsegums var neprognozējami sabrukt, nav pieļaujama arī tā noslogošana ar slodzi. Tas ietekmē ēkas lietošanas drošumu, proti, apdraud personu dzīvību, veselību un īpašumu». Ar BVKM atzinumu aizliegta bīstamo ēkas daļu ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai, tajā skaitā pagraba stāva telpas un pirmā stāvā telpas, pirmā stāva piebūvi un telpas, kā arī ārtelpas daļu — caurbrauktuvi un pagalma daļu ap piebūvi robežās virs bojātā pagraba pārseguma.

BVKM ar 2021.gada maija lēmumu uzdeva VNĪ līdz 2022.gada 30.septembrim novērst īpašumā konstatētās patvaļīgās būvniecības sekas un bīstamību ēkas mehāniskajā stiprībā un stabilitātē, tajā skaitā līdz 2021.gada 31.decembrim saskaņot ar BVKM būvniecības ieceres dokumentāciju patvaļīgās būvniecības seku novēršanai. BVKM papildus atzinumā norādītajam, bija konstatējis patvaļīgu būvniecību — bojātā pagraba stāva pārseguma esošajai piebūvei ir patvaļīgi izbūvēta nojume, kas balstās uz pagraba stāva pārseguma, tādējādi pasliktinot situāciju ar pārseguma nestspēju un palielinot pārseguma iebrukšanas draudus.

VNĪ līdz 2021.gada nogalei bija nodrošinājis būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi bīstamā pārseguma pārbūvei un patvaļīgi izbūvētās nojumes nojaukšanai, atzīmi par projektēšanas nosacījumi izpildi saņemot 2021.gada 5.oktobrī. Projektēšanas darbu kopējās izmaksas veidoja 23 341 eiro. Tāpat tika veikts minētajiem būvdarbiem nepieciešamā provizoriskā finansējuma aprēķins, kas provizoriski veidoja 300 000 euro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Būvdarbu veikšanai nepieciešamais finansējums netika piesaistīts.

Ar 2022.gada 18.oktobra brīdinājumu BVKM izteica brīdinājumu VNĪ par biroja lēmuma piespiedu izpildi atbilstoši Administratīvā procesa likumam, ja BVKM lēmumā ietvertie pienākumi — novērst patvaļīgās būvniecības sekas un bīstamību ēkas mehāniskajā stiprībā un stabilitātē — netiks izpildīti labprātīgi līdz 2023.gada 28.februārim.

Ar BVKM 2023.gada 28.februāra lēmumu tika grozīts 2021.gada 28.maija lēmums, nosakot, ka līdz bīstamības novēršanai arī turpmāk aizliegts ekspluatēt ēkas bīstamās daļas, proti, BVKM nav noteicis konkrētu pārkāpumu novēršanas termiņu, attiecīgi paredzot, ka ēkas bīstamās daļas varēs atsākt ekspluatēt tikai pēc bīstamības, tajā skaitā patvaļīgās būvniecības seku, novēršanas.

Papildus tam, BVKM 2023.gada 28.februāra lēmumā ir norādījis, ka «saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta otro daļu ēkas telpas drīkst lietot tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam, līdz ar to BVKM aicina ēkas īpašnieku pēc iespējas ātrāk izstrādāt atbilstošu būvniecības ieceres dokumentāciju attiecībā uz ēkas telpu lietošanas veida maiņu Latvijas Okupācijas muzeja biedrības nomātajās telpās».

Papildus minētajam, VNĪ ir saņēmis arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes (VUGD) 2022.gada 20.aprīļa brīdinājumu — veicot ēkas ugunsdrošības pārbaudi 2022.gada 12.aprīlī, VUGD konstatēja vairākus normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus.

VUGD norādīja, ka ēkas telpas pilnā apjomā nav aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, ēkas iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēma nav uzturēta darba kārtībā, ēkas elektroinstalācija nav uzturēta darba kārtībā, ēkas ugunsdrošās konstrukcijās neblīvās vietas nav aizdarinātas ar blīvējošiem, dūmu necaurlaidīgiem materiāliem, kuriem ir atbilstoša normatīvajos aktos par būvniecību noteiktā ugunsizturības robeža. Saskaņā ar VUGD brīdinājumā norādīto VUGD, pamatojoties uz Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, apturēs visas ēkas ekspluatāciju, ja līdz 2024.gada 7.maijam nebūs novērsti minētie ugunsdrošības pārkāpumi.

Pēc K M aprēķiniem, lai novērstu BVKM un VUGD norādītos pārkāpumus, atjaunotu bīstamās ēkas daļas ekspluatāciju, kā arī nodrošinātu, ka «Stūra mājai» šobrīd tiek veikts vismaz minimums no tās ekspluatācijai nepieciešamajiem darbiem, nekavējoties jāatjauno iekšpagalma pārsegums un jādemontē patvaļīgi izbūvētās nojumes, jādemontē esošās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija un jāizbūvē jauna sistēma visā ēkā.

Tāpat jādemontē ugunsdzēsības ūdensvads un aprīkojums, jāizbūvē jaunas sistēmas un sūkņu stacija, jādemontē neekspluatējamās elektroinstalācijas, jāizdara ugunsdrošo konstrukciju neblīvās vietas. Tāpat paredzēta Latvijas Okupācijas muzeja lietošanas veida maiņas projekta izstrāde un jaunas kadastrālās uzmērīšanas lietas pasūtīšana.

Saskaņā ar VNĪ aplēsi indikatīvās izmaksas neatliekami veicamo darbu izpildei kopā veido 700 000 euro bez PVN, tajā skaitā 300 000 eiro iezīmēti iekšpagalma pārseguma atjaunošanai un patvaļīgi izbūvētās nojumes demontāžai, 245 000 eiro — ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas demontāžai un jaunas sistēmas izbūvei visā ēkā, tajā skaitā iekļautas projektēšanas izmaksas.

Savukārt 60 000 eiro varētu izmantot ugunsdzēsības ūdensvada un aprīkojuma demontāžai, jaunas sistēmas un sūkņu stacijas izbūvei, tajā skaitā iekļautas projektēšanas izmaksas, 85 000 euro tiktu izlietoti neekspluatējamās elektroinstalācijas demontāžai, vēl 10 000 eiro — ugunsdrošo konstrukciju neblīvo vietu aizdare.

KM norāda, ka paralēli risināms arī jautājums par «Stūra mājas» kapitālo pārbūvi, jo ar neatliekami veicamajiem darbiem tiek atrisināta tikai neliela daļa no «Stūra mājas» turpmākai ekspluatācijai būtiskiem jautājumiem. Turklāt kopējais «Stūra mājas» stāvoklis tiešā veidā ietekmēs arī neatliekami veicamo darbu izturību un kvalitāti ilgtermiņā.

KM skaidro, ka ar BVKM un VUGD konstatēto pārkāpumu novēršanu ir par maz, lai uzsāktu visas ēkas pilnvērtīgu ekspluatāciju. Ir konstatētas arī citas risināmas problēmas, piemēram, lielākā laiduma telpām nav pietiekama pārsegumu nestspēja atbilstoši paredzētajam lietošanas veidam, logi un durvis bez restaurācijas nav ekspluatējami, logu kritiskā stāvokļa dēļ notiek regulāra nokrišņu iekļūšana iekštelpās, daļa pagrabstāva pārsegumu ir pirmsavārijas stāvoklī. Lai risinātu visas ēkas izmantošanu, ir jāveic īpašuma kapitālā rekonstrukcija. VNĪ ir aktualizējusi uz 2023gadu ēkas provizoriskās rekonstrukcijas izmaksas un tās kopā veido 21 miljonu eiro, neskaitot PVN.

Pēc KM paustā, lai īstermiņā risinātu jautājumu par «Stūra mājas» lietošanu un netiktu pilnībā pārtraukta «Stūra mājas» ekspluatācija, un tādējādi netiktu apturēta arī Latvijas Okupācijas muzeja darbība, kas ēkas pagraba un pirmajā stāvā ir izveidojis ekspozīciju par čekas vēsturi Latvijā, ir nekavējoties jāveic būvdarbi BVKM un VUGD norādīto pārkāpumu novēršanai, un vienlaikus jārisina jautājums par turpmāko «Stūra mājas» neiznomātās daļas izmantošanu.

Informatīvajā ziņojumā rakstīts, ka ēkā nav apkures, tas ļauj paredzēt, ka mitruma ietekmē pēc pieciem gadiem sāks bojāties jaunie ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas detektori. Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju ir paredzams, ka ik pēc septiņiem līdz astoņiem gadiem būs jāmaina visi detektori. Tāpēc, KM ieskatā, būtiski vērst uzmanību, ka nepieciešamas risināt jautājumu par visas ēkas rekonstrukciju, kur nepieciešama visu iekšējo inženiertīklu pilnīga pārbūve.

KM secina, ka patlaban neiznomātās ēkas daļas apsaimniekošanas izmaksas VNĪ nes zaudējumus, kas saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju, ir 69 022 eiro, neskaitot PVN. Šīs uzturēšanas izmaksas ietver pakalpojumu sniedzēju apsaimniekošanas izmaksas, tai skaitā plānotās vai jaunās Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas apkopi, ventilācijas kanālu tīrīšanu, jumta tīrīšanu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas apkopi, elektroapgādes sistēmas apkopi, obligāto ēkas tehnisko apsekošanu, tehniskās apsardzes signalizācijas sistēmas apkopi, video novērošanas sistēmas apkopi, pretestības mērījumu veikšanu, tai skaitā visa veida elektrotīklu pārbaudes un aktu sagatavošanu, Ugunsdzēsības iekšējais ūdensvada apkopi.

KM piedāvā divus scenārijus. Pirmais, ņemot vērā nepieciešamos kopējos finanšu ieguldījumus, lai savestu kārtībā īpašumu, kā arī to, ka īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un, ka ar Latvijas Okupācijas muzeju noslēgtais nomas līgums ar termiņu līdz 2050.gada 30.decembrim ir reģistrēts zemesgrāmatā, KM piedāvā atbalstīt risinājumu par īpašuma virzīšanu atsavināšanai, nodrošinot tā pārdošanu publiskā atklātā izsolē.

KM izstrādātajā otrajā scenārijā norādīts, ka, ņemot vērā, īpašums ir atzīts par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu, saglabāt to valsts īpašumā M personā, tādējādi nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību. Ņemot vērā, ka īpašums ir ieguldīts VNĪ pamatkapitālā, Finanšu ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veikt VNĪ īpašumā esošā nekustamā īpašuma Brīvības ielā 61, Rīgā, maiņu pret kādu līdzvērtīgu valsts nekustamu īpašumu.

KM atzīmē, ka jautājums par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā, neatliekami veicamajiem būvdarbiem ir skatāms likumprojekta par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. KM iecerējusi sagatavot un kultūras ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvā ziņojuma projektu par īpašuma nākotnes izmantošanas iespējām valsts pārvaldes funkciju īstenošanai.