Valdība izskatīs budžeta priekšlikumus otrajam lasījumam

Plānots, ka likumprojektu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam otrajā lasījumā Saeima sāks skatīt 7.decembrī.

Kopā saņemti 289 Saeimas deputātu priekšlikumi par līdzekļu pārdalēm. Kopējā pārdalāmā summa 2024.gadam sasniedz 5,1 miljardu eiro. Tos piedāvāts ieviest, palielinot budžeta deficītu, izmantojot gadskārtējo valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmo finansējumu, tostarp budžeta programmu «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», kā arī paaugstinot nodokļus. Piemēram uzņēmumu ienākuma nodokļa celšana ietverta 13 priekšlikumos. Valdībai ierosināts tos neatbalstīt, skaidro FM pārstāvji.

Nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus, kuri atbilst valdībā lemtajam un nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Visiem priekšlikumiem ir kompensējošie pasākumi, piemēram, nozaru ministriju iekšējās pārdales vai papildu ieņēmumi. Tāpat ir iesniegti priekšlikumi tehniskajiem precizējumiem nākamā gada valsts budžeta vai pavadošajos likumprojektos.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija precizē finansējuma sadalījumu pa budžeta programmām un apakšprogrammām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, nemainot kopējā finansējuma apmēru. 

Labklājības ministrijas budžetā piedāvāta pārdale, precizējot speciālā budžeta izdevumus bezdarbnieka pabalstiem un attiecīgi pamatbudžeta izdevumos nodrošinot papildu pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi rasta iespēja par 100 eiro palielināt pabalstu.

Tāpat kultūras jomā panākta vienošanās par papildu finansējumu profesionālo mūziķu un tehnisko darbinieku atalgojuma palielināšanai. Savukārt finansējumu Dziesmu un Deju svētku kolektīvu vadītāju atlīdzības reformai paredzēts rezervēt budžeta likumprojektā. Kultūras ministrijai būs jāsagatavo attiecīgais normatīvais regulējums apstiprināšanai MK.

Saskaņā ar jau iepriekš MK pieņemtajiem lēmumiem palielināta dotācija pašvaldībām septiņu miljonu eiro apmērā atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības un MK vienošanās un domstarpību protokolā noteiktajam, kas nodrošina papildu finansējumu 19 pašvaldībām.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu «Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam».

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos — Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», likumā «Par akcīzes nodokli», Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā «Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās», Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā «Par valsts pensijām», Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli», Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Kā ziņots, valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi — 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.

Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.

Novembra sākumā valdības sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja, ka 2024.gada budžetā nodokļu politikas izmaiņas ir minimālas un būtiski nepaaugstina nodokļu slogu iedzīvotājiem.

Tāpat, veidojot budžetu, ņemta vērā ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana — turpmākajos gados budžeta strukturālais deficīts plānots 0,5% no IKP, atkāpi paredzot vienīgi investīcijām aizsardzībā un iekšējā drošībā, kā arī krīžu seku mazināšanai.

Ašeradens uzsvēra, ka ar šo budžetu paredzēta virzīšanās uz finansējuma palielināšanu aizsardzībai 3% no IKP apmērā 2027.gadā un 2,5% no IKP iekšējās drošības stiprināšanai 2026.gadā.

Finanšu ministrs arī norādīja, ka būtisks papildinājums 2024.gada valsts budžetā būs nākamgad pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 1,659 miljardu eiro apmērā.