Valdība atbalsta PVN likmes diferencēšanu grāmatām un preses izdevumiem pēc to valodas

Kultūras ministrijas (KM) virzītie grozījumi PVN likumā paredz, ka līdzšinējā samazinātā likme 5% apmērā tiks piemērota tikai grāmatām un preses izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā vai noteiktās ES un starptautisko organizāciju oficiālajās valodās.

Grozījumi izstrādāti, lai stiprinātu sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un mazinātu nacionālās drošības riskus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī un tiks virzīts kopā ar valsts budžeta pavadošo likumprojektu pakotni.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, galvenokārt šīs izmaiņas ietekmēs grāmatas un preses izdevumus krievu valodā. Komentējot šo ieceri, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka valstij ir tiesības izlemt, kurus produktus vai pakalpojumus atbalstīt vairāk, bet kurus — mazāk, tomēr vienas nozares dalīšana pēc kategorijām nav pareiza.

Līcis pauda viedokli, ka nav pareizi šķirot pēc piederībām, atbilstībām, tematiem vai vēl kā cita. «Šis ir sarežģīts laiks politiski, bet, mūsuprāt, uz politiskiem jautājumiem jāskatās no juridiskā viedokļa, un, ja kāds kaut ko pārkāpj, tad viņu atbilstoši likumam ir jāsoda,» teica Līcis.

Tāpat viņš pauda, ka finansiālā situācija nevienam no Latvijas medijiem «šobrīd nav pati spožākā». Tādējādi, viņaprāt, tie mediji, kuriem tiks piemērota standarta PVN likme, var meklēt privāto finansējumu. Savukārt, ja medijs ir atkarīgs no privātas naudas, tad tas var būt atkarīgs no šī naudas devēja prasībām, pauda Līcis.

Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas (LGTA) pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka atsevišķu preču grupu PVN likmes izmaiņām jābūt skaidri definētām arī no izpildes viedokļa. LGTA ieskatā likumdevējs nav skaidrojis iecerēto izmaiņu izpildes mehānismu, piemēram, par to, vai standarta PVN likme attieksies arī uz bilingvāliem un polilingvāliem izdevumiem, kā vārdnīcām.

Asociācija informēja, ka izmaiņas skars grāmatas, tostarp mācību literatūru, brošūras, bukletus un tamlīdzīgus iespieddarbus, bildes, zīmējamās un krāsojamās grāmatas bērniem un citas preces ukraiņu valodā, ko LGTA nevērtē pozitīvi.