Valdība atbalsta Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību — ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

«Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem,» min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

KEM pārstāvji norāda, ka enerģētika ir Latvijas tautsaimniecības dzinējspēks, un tai ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikas izaugsmes un sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Latvijā šobrīd tiek patērētas 50-60 teravatstundas (TWh) gadā — no tā aptuveni trešdaļa ir siltumenerģija un nedaudz vairāk kā 10% — elektroenerģija.

Stratēģijā, balstoties uz konkrētiem tautsaimniecības attīstības indikatoriem, noteikti konkrēti enerģētikas sektora uzdevumi — par aptuveni trešdaļu samazināt elektroenerģijas cenu, uz pusi samazināt importēto energoresursu īpatsvaru un nodrošināt stabilu patēriņa un ražošanas bilanci, kas atbilst Latvijas nākotnes vajadzībām. Lai to sasniegtu, noteiktas nozaru politiku prioritātes, izšķirot patēriņa, elektroenerģijas, siltumenerģija, transporta enerģijas un kurināmā sektorus.

Lai sasniegtu konkurētspējīgas energoresursu cenas un nodrošinātu stabilu un drošu energoapgādi, energoporfelis veidots, līdzsvarojot zemu cenu, spēju pēc iespējas lielāku resursu īpatsvaru ražot pašiem un maksimāli izmantojot jau esošo infrastruktūru. Šajā scenārijā būtiska loma paredzēta Latvijā ražotām degvielām un kurināmā resursiem, kas ir biogāze, biomasa, ūdeņradis, kā arī pašu ražotai elektroenerģijai. Elektroenerģijas portfelis savukārt veidots, lai izmantotu atjaunojamo resursu — saules un vēja — sniegtās izmaksu priekšrocības, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru ar kontrolējamām jaudām, piemēram, termoelektrostacijām un hidroelektrostacijām.

Tāpat KEM norāda, ka svarīgs virziens ir arī siltumenerģijas un elektroenerģijas nozaru ciešāka integrācija. Tas ietver gan atlikumsiltuma izmantošanu, gan siltuma nozares pakāpenisku elektrifikāciju, siltumapgādes sistēmu izmantošana efektīvai enerģijas uzglabāšanai. Šāda pieeja ļaus energoapgādi padarīt elastīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku.

Apzinoties nozares dinamiku un mainīgo ģeopolitisko satvaru, KEM ir sagatavojusi arī alternatīvus scenārijus, ja tautsaimniecības attīstība rit straujāk vai pieticīgāk, nekā šobrīd prognozēts. Šādi darīts, lai nodrošinātu, ka nozares regulatīvais satvars spētu efektīvi pielāgoties tam, ko sabiedrībai un uzņēmumiem vajag.

KEM uzdots līdz 1.jūlijam izveidot starpnozaru uzraudzības padomi, lai aktualizētu stratēģijā noteikto rīcībpolitiku atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kā arī izstrādātu un apstiprinātu ar stratēģiju saistītā regulējuma attīstības plānu.

Savukārt līdz 2026.gada 1.jūlijam un turpmāk reizi gadā KEM uzdots izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par stratēģijā noteiktā mērķa izpildes gaitu un, ja nepieciešams, precizēt ar stratēģijas ieviešanu saistītā regulējuma attīstības plānu un tā izpildes termiņus. Līdz 2030.gada 1.jūlijam un turpmāk reizi piecos gados ministrijai uzdots izvērtēt un, ja nepieciešams, aktualizēt stratēģiju atbilstoši globālajiem un lokālajiem faktoriem enerģētikas nozarē un tautsaimniecībā kopumā.

Kā ziņots, Enerģētikas stratēģija izstrādāta ar mērķi Latvijai 2050.gadā kļūt par reģiona energocenu līderi ar augstu enerģētisko pašpietiekamību un infrastruktūru, kas tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi.

Paredzēts, ka ražošanā dominēs vēja un saules enerģija, kā arī hidroenerģija, kas Latvijā jau šobrīd ir elektroenerģijas ražošanas mugurkauls. Savukārt stabilu bāzes jaudu un sistēmas elastību uzturēs biomasa un biogāze. Tāpat plānots, ka rūpniecībā būs integrēta zaļo degvielu un ūdeņraža izmantošana. Turklāt būtiskas sistēmas darbības un noturības daļa būs enerģijas kopienas.

Stratēģija paredz, ka 2050.gadā Latvijā tiks saražotas 25 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas un patērētas 19 TWh elektroenerģijas. Salīdzinoši 2024.gadā Latvijā tika saražotas 6,6 TWh un patērētas 7,2 TWh elektroenerģijas.

Paredzēts, ka ar atjaunojamiem energoresursiem 2050.gadā tiks saražoti 7500 megavatu (MW) elektroenerģijas. Tostarp 1000 MW atkrastes vēja elektrostacijās, 2000 MW saules elektrostacijās, bet 4500 MW sauszemes vēja elektrostacijās.

Prognozētās investīcijas līdz 2050.gadam ir 34,4 miljardi eiro. Tās veidojas summējot gan privātā, gan publiskā sektora prognozētās investīcijas.

No visām plānotajām investīcijām 34% būtu transporta zaļināšanā, 29% — jaunās ģenerācijas jaudās, 13% — tehnoloģiju un ēku energoefektivitātē, 9% — energointensīvu nozaru attīstībā, 7% — siltumenerģijas elektrifikācijas un atlikumsiltuma attīstībā, bet pa 4% — enerģijas pārveidošanā un biogāzes attīstībā.

Līdz 2050.gadam Latvijā izmantoto energoresursu portfelī elektroenerģiju iecerēts palielināt 2,6 reizes, dīzeļdegvielas patēriņu samazināt 3,7 reizes un biomasas patēriņu — par 29,8%.

Kopumā 2023.gadā Latvijā tika patērētas 60,3 TWh dažādu energoresursu. Tostarp 18,5 TWh veidoja biomasa, 12,7 TWh — dīzeļdegviela, 7,8 TWh — dabasgāze un pa 7,2 TWh siltumenerģija un elektroenerģija. Vēl 4,4 TWh no gada patēriņa bija citas degvielas un 1,8 TWh — benzīns.

2050.gadā kopējais energoresursu patēriņš varētu būt līdzīgs — 61,5 TWh gadā, bet mainītos dažādu izmanto energoresursu īpatsvars.

Tostarp elektroenerģijas patēriņš iecerēts 19 TWh, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2023.gadā. Siltumenerģijas patēriņu iecerēts palielināt par 9,7% līdz 7,9 TWh, bet benzīna patēriņu — par 88,9% līdz 3,4 TWh.

Savukārt biomasas patēriņu iecerēts samazināt par 29,8% — līdz 13 TWh, un dīzeļdegvielas patēriņu — 3,7 reizes līdz 3,4 TWh. Arī dabasgāzes patēriņu iecerēts samazināt par 57,7% līdz 3,3 TWh.

Plānots arī, ka Latvijas energoresursu portfelī 2050.gadā 3,7 TWh varētu veidot biometāns, bet 3,3 TWh — citas degvielas.

Elektroenerģijas daļa 2050.gada kopējā patēriņā varētu pieaugt līdz 31% elektrifikācijas rezultātā.