Valainis: Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai parāda nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli

Viņš norādīja, ka pirmie rezultāti ir ļoti slikti un parāda, ka nepieciešams ieviest solidaritātes maksājumu jeb virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem.

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. «Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem,» sacīja Valainis.

Viņš pauda cerību, ka nākamajā valdības sēdē varēs lemt par attiecīgā likumprojekta virzīšanu uz priekšu.

Komentējot Konkurences padomes (KP) izteiktos iebildumus par solidaritātes maksājuma piemērošanu degvielas tirgotājiem, Valainis norādīja, ka respektē KP viedokli. Viņš pauda, ka KP ir neatkarīga institūcija, kas veic savu darbu.

Vienlaikus KP sniegtie komentāri ir ņemti vērā, un KP ir sniegtas atbildes un paskaidrojumi. Patlaban KP ne tikai sniedz komentārus, bet arī uzrauga degvielas uzpildes stacijas, atzīmēja Valainis.

Savukārt, runājot par citiem risinājumiem degvielas cenu samazināšanai, ministrs atzīmēja, ka, redzot kopējo situāciju par degvielas cenām, ir virzīti arī citi risinājumi, kuri iekļauti kopējā ziņojumā par tautsaimniecības ietekmi. Tostarp rosināts samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, ko maksā par degvielu, lai pēc iespējas tuvinātu cenu 1,8-1,9 eiro par litru līmenim. Ja cena samazinātos zem 1,9 eiro robežas, tad nodokļa likmi varētu atjaunot līdzšinējā apmērā.

Valainis norādīja, ka PVN samazināšana būtu Eiropas Savienības (ES) direktīvas pārkāpums, bet šādos apstākļos direktīvu var neievērot. Šāds priekšlikums iesniegts pirms trim nedēļām, bet tas netika atbalstīts, jo pārkāptu ES direktīvu. Tāpat ministrs atzīmēja, ka, redzot, ka Polija un Spānija to dara, ir sazinājies ar šo valstu kolēģiem, kuri apliecinājuši, ka viņi to dara un ka Eiropas Komisija (EK) nevērsīs pret valstīm pārkāpuma procedūras, līdzīgi kā tas bija, kad Krievija iebruka Ukrainā.

Ministrs sacīja, ka Latvijai nevajag uztraukties par normas neievērošanu šādos apstākļos. Tiesiskums ir prioritāte, bet šajā gadījumā var vērsties pie EK un runāt ar to, skaidrojot situāciju, degvielas cenu sadārdzinājuma ietekmi uz tautsaimniecību un instrumentus, kas īstermiņā ir pieejami, lai mazinātu spiedienu.

Jau ziņots, ka trešdien stājās spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai — no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

SIA «Neste Latvija» degvielas uzpildes stacijās otrdien, 31. martā, dīzeļdegvielas cena bija 2,047 eiro par litru, bet trešdienas rītā, stājoties spēkā akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumam, dīzeļdegvielas cena sākotnēji pieauga līdz 2,117 eiro par litru, taču vēlāk tā tika samazināta līdz 2,027 eiro par litru.

Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo dienu sākotnēji «Neste Latvija» degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena bija par 3,4% jeb septiņiem centiem dārgāka, bet šobrīd tā ir par 1% jeb diviem centiem lētāka.

Savukārt degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas vidējā cena otrdien, 31. martā, bija 2,064 eiro par litru, bet trešdien cena samazināta par 1% jeb diviem centiem — līdz 2,044 eiro par litru.

Vienlaikus degvielas mazumtirgotāji trešdien palielinājuši arī 95. markas benzīna cenu. Tostarp «Circle K Latvia» degvielas uzpildes stacijās benzīna cena palielināta no 1,764 eiro par litru līdz 1,864 eiro par litru, bet «Neste Latvija» degvielas uzpildes stacijās benzīna cena palielināta no 1,747 eiro par litru līdz 1,837 eiro par litru.

Vienlaikus LETA vēstīja, ka valdība nākamnedēļ turpinās vērtēt Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Valdība otrdien, 31. martā, sēdē izskatīja EM iesniegto likumprojektu «Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums», bet nolēma par to turpināt diskusijas nākamajā valdības sēdē, jo likumprojekts nav saskaņots visās institūcijās.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sēdē jautāja Valainim, vai ir gūta pārliecība un ir pierādījumi, ka degvielas tirgotāji patiešām vēlas krāpties un negodprātīgi palielināt savus ieņēmumus.

Pēc Ašeradena domām, likuma pieņemšana ir «smagā artilērija» tirgotāju sodīšanai, un jautājums esot, vai ir darīts viss, lai cenu kāpumu ierobežotu, pirms nolemts par likuma izveidi.

Valainis uzsvēra, ka ar minēto likumprojektu nav plānots nevienu sodīt. Tas, pēc viņa teiktā, ir risinājums, lai palīdzētu mazumtirgotājiem ievērot to, ko viņi paši ikdienā saka, proti, ka viņu ikdienas cenas ietekmē pasaules birža.

Pēc Valaiņa teiktā, Latvijā novērots, ka tad, ja biržā cenas kāpj, tad Latvijā tās aug ļoti strauji, bet, ja krīt, tad tas vairs nenotiek tik strauji.

Valainis arī apgalvoja, ka ne visi mazumtirgotāji iestājas pret šāda nodokļa ieviešanu. Esot daži, kam par to ir satraukums, bet ne visiem tā esot.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdeva EM atbildēt uz KP izteiktajiem iebildumiem par solidaritātes maksājuma ieviešanu degvielas tirgotājiem un sagatavot vēstuli KP no Ministru kabineta ar aicinājumu KP īpaši uzraudzīt akcīzes nodokļa ieviešanu.

KP iesniegtajos iebildumos minēts, ka KP ieskatā likumprojekts ir pretrunā tirgus ekonomikas darbības principiem, un tādējādi ir īpaši svarīgi padziļināti izvērtēt, vai izvēlētais instruments patiesi ir samērīgs ar riskiem, ko tas var radīt.

Tāpat KP norāda, ka likumprojektā paredzētā solidaritātes maksājuma konstrukcija var būtiski ietekmēt cenu veidošanās mehānismu degvielas mazumtirdzniecības tirgū, kropļojot cenu signālus. Lai arī formāli ar likumprojektu netiek paredzēts noteikt tiešu aizliegumu pārdot degvielu virs noteikta cenu līmeņa jeb noteikt cenu griestus, likumprojektā paredzētā pieeja de facto ir cenu kontroles mehānisms, kas var radīt cenu griestiem līdzvērtīgu efektu, jo degvielas tirgotājiem nebūtu ekonomiska stimula noteikt cenu virs valsts noteiktā sliekšņa.

KP min, ka pastāv riski, kas ir saistīti ar orientējošās cenas noteikšanas precizitāti. Ja orientējošā cena tiktu noteikta pārāk zemu un neatbilstu faktiskajai tirgus situācijai, tirgus dalībniekiem no degvielas tirgošanas varētu rasties zaudējumi, kas savukārt varētu novest pie piedāvājuma ierobežošanas vai pat degvielas iztrūkuma atsevišķos tirgus segmentos.

Lēmuma piemērošana tirgus dalībniekiem var radīt nenoteiktību un negatīvi ietekmēt investīciju vidi, citstarp kavējot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, min KP.