Valainis: Ekonomikas ministrija vēlas uzņemties lielāku atbildību par nodarbinātības jautājumiem

Runājot par EM izstrādāto Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projektu, Valainis norādīja, ka Latvijā pašlaik ir 70 000 cilvēku, kuriem ir nepieciešama pārkvalifikācija, lai apgūtu prasmes ar augstāku pievienoto vērtību, jo, turpinoties ekonomikas attīstībai, viņu šodienas prasmes vairs nebūs vajadzīgas.

«Man ir sajūta, ka ekonomikas ministram katru otro dienu ir jāiekāpj arī izglītības ministra kurpēs, tādēļ arī izglītības jautājumi būs viena no prioritātēm. Mums ir pieejams daudz resursu — mēs esam ieguldījuši apmācības programmās, infrastruktūrā, tādēļ visu mūsu pienākums ir arī skatīties, lai šīs investīcijas tiktu jēgpilni izmantotas un sniedz maksimālu labumu,» sacīja Valainis.

Vienlaikus arī EM plānotas strukturālas izmaiņas, lai varētu uzņemties lielāku lomu cilvēkkapitāla vadībā.

«Nākamā Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēde ir plānota janvāra vidū, un mēs tās darba kārtībā jau liekam jautājumus par to, ka ir jābūt izmaiņām,» intervijā norādīja Valainis, uzsverot, ka ar darba devējiem norisinās diskusijas, kā darbaspēka apmācību sistēmu padarīt konkurētspējīgāku.

Tāpat Valainis uzsvēra, ka pēdējie Valsts kontroles (VK) atzinumi par funkciju pārklāšanos un par atsevišķu jomu nesaredzēšanu nevar palikt bez ievērības.

Runājot par pieaugušo izglītības sistēmu, ekonomikas ministrs norādīja, ka ir svarīgi izvairīties no situācijām, ka pārkvalifikācijai paredzētie līdzekļi tiek ieguldīti hobijos, kurus cilvēki vēlas apgūt «tāpēc, ka viņam patīk, nevis tāpēc, lai viņš iegūtu labākas zināšanas savā darbā, lai pilnveidotu darba ražīgumu».

Ja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) nonāks EM pārraudzībā, ministrija par to varēs uzņemties pilnu atbildību. «Taču tas nav vienīgais veids, kā ietekmēt lēmumus, un es ticu, ka kopā ar uzņēmēju organizācijām mācību programmas varēs saplānot maksimāli efektīvi,» intervijā sacīja Valainis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtiskākais ir sasniegt mērķi, bet «tas, vai šīs aģentūras ir zem EM vai zem kāda cita, ir pilnīgi vienalga».

Runājot par Latvijas rīcību, ņemot vērā darbaspēka novecošanās tendenci, ministrs sacīja, ka ir jāceļ darba ražīgums.

«Redzot datus, cik mēs šajā ziņā atpaliekam no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja — mēs sasniedzam tikai 59% -, mums ir kur ieguldīt. Tā ir izglītība, uzņēmumu produktivitāte,» sacīja Valainis.

Tāpat arī esošais darbaspēka resurss ir jāizmanto efektīvi, teica Valainis, turpinot, ka Latvijas Bankas aplēses liecina, ka Latvijas iekšējais potenciāli neizmantotais darbaspēks ir vismaz 73 000 cilvēku. Tie ir ilgstošie bezdarbnieki, cilvēki pirmspensijas vecumā, jaunieši, kuri nav ieguvuši vajadzīgo izglītību.

Ministrs uzsvēra, ka ir jāturpina runāt par reemigrāciju, jo ārkārtīgi daudz Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši, tomēr, ja kaut vai daļa atgriežas, tas palīdz risināt darbaspēka problēmu.

Vienlaikus runa ir arī par trešo valstu pilsoņiem, kas jau šobrīd ierodas Latvijā, 2023.gadā to skaits bija ap 15 000, savukārt citus gadus ir bijis vēl vairāk. Valainis uzsvēra, ka lieta, kas imigrācijas jautājumā nav diez ko efektīvi strādājusi, ir kontrole.

«Mēs esam uzlikuši ļoti augstu birokrātijas latiņu, lai vispār darbiniekus varētu ievest, un uzņēmējs cīnās ar ārkārtīgi lielu birokrātiju, lai nonāktu līdz tam darbiniekam. Bet tad, kad cilvēks nonāk šeit, visa pasaule atveras, viņš brauc, kur vien grib, un atbildība zūd,» sacīja ekonomikas ministrs.

Viņš norādīja, ka tam trešo valstu pilsoņu apjomam, kas ir iebraucis Latvijā, no vienas puses, vajadzētu samazināt birokrātisko slogu, no otras — nodrošināt, lai viss notiek kontrolēti un ir skaidrs, kas tālāk notiek ar šo cilvēku.

«Tā ir arī mana vienošanās ar uzņēmējiem, ka mēs uzņēmējiem dodam iespēju ātrāk un ar mazāku birokrātiju iziet visus procesus, bet uzliekam pienākumu kontrolēt, kas ar šo cilvēku notiek. Ja viņš ir «aizlaidies», tad uzņēmējam par to uzreiz jāziņo attiecīgajiem dienestiem, tiem jārīkojas, lai uzturēšanās dokumentus anulētu, kas dod tiesības sūtīt šo cilvēku uz izcelsmes valsti,» sacīja Valainis.