Pētījumā noskaidrots, ka informācija par digitālo arhīvu veidošanu pietrūkst 65,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem. Tikai nedaudz mazāk – 61% — respondentu nepārzina dokumentu digitalizācijas juridiskās nianses. Proti, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, uzglabāt digitālā formātā un iesniegt kontrolējošajām valsts iestādēm. Šī iemesla dēļ biznesa vidē joprojām valda daudz mītu un aizspriedumu par to, vai katrs iesniegums ir jāizdrukā un papīra izdruka jānoglabā arhīvā.
53% aptaujātie arī nepārzina dokumentu digitalizēšanas iespējas. Daudzi ir dzirdējuši par papīra dokumentu skenēšanu un fotografēšanu, bet tikai daļai ir zināšanas par rīkiem, kas ļautu izvairīties no šī laikietilpīgā procesa.
«Lai arī par digitalizāciju kopumā ir dzirdējis gandrīz ikviens uzņēmējs, visas digitalizācijas sniegtās iespējas pārzina vien retais. Un vēl mazāk ir tādu, kuri tās visas prot izmantot. Tomēr ir diezgan pārsteidzoši uzzināt, ka gandrīz divām trešdaļām aptaujāto pietrūkst informācijas par dokumentu digitalizācijas jautājumiem, jo ar dokumentiem vairumam jāstrādā ikdienā. Šis fakts apliecina, ka digitālās pratības stiprināšanā Latvijā vēl ir ļoti daudz darāmā,» secina Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Gadu gaitā krietni uzlabojusies izpratne par e-rēķiniem, kuru aprite, saskaņā ar spēkā esošo plānu, kļūs obligāta no 2025. gada 1. janvāra. Plānots, ka e-rēķinu izmantošana būs obligāta apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Par e-rēķinu ieviešanu informācijas pietrūkst 47,7% respondentu.
Tikai trešdaļa uzņēmēju nezina par piekļūstamības prasībām e-komercijas platformās, savukārt e-paraksts un citi digitālie apliecinājumi grūtības sagādā vien 20,2% aptaujāto.
Marta beigās veiktajā aptaujā piedalījās 420 Latvijas uzņēmumu pārstāvji.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.