Vācu profesore: Šobrīd ES paplašināšanos virza ģeopolitiski un drošības apsvērumi

«Katrai ES paplašināšanās kārtai ir bijusi ģeopolitiskā dimensija, tomēr agrāk, arī tā saucamajā «big bang» paplašināšanas kārtā, kad tika uzņemta arī Latvija, vairāk bija uzsvars uz Eiropu kā normatīvu varu, kas līdz ar pārmaiņu procesu stabilizē kontinentu,» teica Tekina.

Šodien tas, pēc viņas teiktā, ir skaidri drošības apsvērumu virzīts process, Eiropai tiecoties nostiprināties pret Krievijas agresiju.

Ģeopolitiskie apsvērumi dominē Ukrainas un Moldovas gadījumā, tie ir atdzīvinājuši paplašināšanās procesu arī Rietumbalkānos, kas dažu valstu gadījumā ilgst jau 20 gadus. Profesore norādīja, ka īpaši skaudrs gadījums ir Gruzija, kad ģeopolitisku apsvērumu dēļ izjūtam nepieciešamību aktivizēt paplašināšanās procesu, bet vienlaikus nekur nav zudusi arī reformu nepieciešamība, ieskaitot likuma varas nostiprināšanu, kas ir starp prasībām, kas jāizpilda pirms uzņemšanas ES.

«Mums ir jārod risinājums dilemmai, kad ģeopolitiskie apsvērumi mudina uz ātru paplašināšanos, taču mums ir vienlaikus jāatbalsta kandidātvalstu pārejas process, nemazinot likuma varas nozīmību,» uzskata Eiropas politikas institūta direktore, atzīstot, ka šīs dilemmas risinājumam būs vajadzīgs laiks.

Tekina piebilda, ka ES nav jācīnās tikai pret Krievijas ietekmi vien. Piemēram, Rietumbalkānos ekonomisko ietekmi cenšas iegūt gan Ķīna, gan arī Turcija.

Kā sacīja profesore, ir pavisam normāli, ka dažādu dalībvalstu debates attiecībā uz paplašināšanos atšķiras — Baltijas valstīs un Polijā paplašināšanās tiek atbalstīta, raugoties no drošības jautājumu viedokļa, bet tikmēr Spānijā cilvēki īsti nesaskata nepieciešamību ES paplašināt.

«Mums ir skaidri jānokomunicē, kāpēc paplašināšanās var būt izdevīga ES, to stiprinot ne tikai drošības ziņā, bet arī ekonomiski — lielāks kopējais tirgus ir labāks kopējais tirgus. Ģeogrāfiski attālo valstu gadījumā mums ir jāizskaidro jautājums par paplašināšanās izmaksām, kā arī par izmaksām, ko rada nepaplašināšanās. Arī paplašināšanās izmaksas, pat Ukrainas gadījumā, nav tik drastiskas, kā tiek nereti pasniegts,» sacīja Tekina.

Viņa norādīja, ka paplašināšanos bremzē arī divpusējie konflikti, piemēram, Kipras jautājums attiecībās ar Turciju vai nesen pieredzētais konflikts starp Grieķiju un Bulgāriju pret Ziemeļmaķedoniju, kas paplašināšanās procesa dēļ nomainīja gan savu karogu, gan valsts nosaukumu un konstitūciju.

Divpusējās attiecības varētu radīt jaunus šķēršļus arī turpmāk, jo tāpat būs nepieciešama ES dalībvalstu vienota piekrišana jaunas valsts uzņemšanai, atzina Tekina.

Viņa uzskata, ka šobrīd vistuvāk iestājai ES ir Melnkalne, kas ir tikusi vistālāk gan reformu ziņā, gan uzņemšanas sarunās.

«Maza valsts, kuras uzņemšanas iespaids uz ES būtu minimāls. Līdzīga attieksme bija pret Horvātijas uzņemšanu,» sacīja profesore.

Viņa piebilda, ka Melnkalnes lielā kaimiņvalsts Serbija toties ir ES kandidātvalsts, kuras uzņemšanas process ir viens no ilgākajiem, kādi pieredzēti, jo tā ir viena no problemātiskākajām valstīm.

«Gan demokrātijas līmeņa, gan Kosovas konflikta dēļ, bez kura atrisināšanas Serbija ES uzņemta netiks, jo tās abas var tikt uzņemtas tikai kopā,» sacīja Tekina.

Viņa norādīja, ka iestāšanās sarunas tiek turpinātas, tiecoties panākt zināmu stabilitāti Serbijā, bet reizē atzīstot, ka Serbija šobrīd īsti nedodas ES virzienā un neveic nepieciešamās reformas.

Profesore atzina, ka Turcijas un ES attiecības ir tik sarežģītas un daudzšķautņainas, ka to saraušana nav reālistiska, tomēr šobrīd ir skaidrs, ka Turcijas iestāšanās ES tuvākajā nākotnē nenotiks.

«Visos ES ziņojumos par Turciju izlasu tikai pirmo teikumu, jo tas pasaka visu. Turcija ir raksturota vai nu kā svarīga partnere un uzņemšanas kandidāte, vai kā valsts, kas attālinās no ES,» norādīja Tekina.

Viņa piebilda, ka ne viena, ne otra puse nevēlas būt tā, kas paudīs gatavību izstāties no uzņemšanas procesa.

«Problēma ir ne tikai Turcijas iekšējās norisēs, bet arī ES drošības un ģeopolitiskajās attiecībās ar Turciju saspīlējuma dēļ Vidusjūras austrumdaļā. ES pat nācās savai kandidātvalstij piemērot ierobežojošus pasākumus,» atgādināja Tekina.

Tagad palēnām attiecības tiek atjaunotas attiecības, un tas, viņasprāt, ir jādara un atkal jāpanāk divu stratēģisko partneru mijiedarbība.

«Kad būsim to atkal sasnieguši, kad pie varas būs jauna valdība un varbūt pat jauna politiskā sistēma, tad uzņemšana var atkal kļūt par realitāti,» uzskata profesore.

Viņa arī atgādināja, ka tad, kad par spīti neatrisinātām teritoriālām problēmām ES tika uzņemta Kipra, šīs problēmas neradīja šķēršļus Kiprai, bet tādus radīja Turcijas ceļā uz ES.

«Kamēr Kipras jautājums nebūs atrisināts, Turcija nevarēs iestāties ES. Nevirzoties uz priekšu sadalītās Kipras jautājumā, nebūs iespējams gūt progresu arī Turcijas sarunās ar ES. Briselei ar Turciju ir arī citas problēmas, bet Kipra vienmēr nonāk priekšplānā,» uzsvēra Tekina.