Vācijas kanclers apliecina stingru atbalstu Baltijas drošības stiprināšanai

Vācijas kanclers vērtēja, ka drošības situācija NATO austrumu flangā — Baltijā — joprojām ir saspringta, tāpēc ir svarīgi apliecināt, ka sabiedrotie turpina sniegt atbalstu drošības stiprināšanai, tostarp izvietojot lielākus militāros spēkus Baltijas valstīs. Šolcs atzīmēja, ka 35 000 Vācijas ātrās reaģēšanas karavīru ārkārtas gadījumā būtu gatavi sniegt nekavējošu atbalstu saviem sabiedrotajiem.

Šolcs vēlreiz apliecināja Vācijas apņemšanos iesaistīties jebkuras NATO valsts aizstāvēšanā «no pirmā centimetra», ja šāds apdraudējums rastos. Vienlaikus Eiropas Savienībai jāpalielina pašai sava drošība un jāpalielina bruņojuma ražošanas jaudas savām vajadzībām.

Vācijas politiķis norādīja, ka Vācija arvien atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, kurā Krievija kopumā ir pārrēķinājusies savas spējas, tostarp pārrēķinājusies, ka tai izdosies sašķelt NATO.

Vācija un Baltijas valstis ir apņēmušās paplašināt atbalstu Ukrainai, paaugstinot sankciju spiedienu pret Krieviju, kā arī veicot papildu pasākumus, lai novērstu sankciju apiešanas iespējas, kas pašlaik notiekot pārāk viegli.

Baltijas premjerministres un Vācijas kanclers šodienas tikšanās laikā diskutēja par veidiem, kā vislabāk sniegt atbalstu Ukrainai. Vācijas kanclers akcentēja, ka Vācija līdzās divām jau agrāk piešķirtajām Ukrainai atvēlēs vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot». Šolcs uzsvēra, ka aicinās arī partnerus sniegt papildu palīdzību Ukrainai militārajā jomā.

Šolcs akcentēja, ka Vācija ir lielākais Ukrainas atbalstītājs Eiropā, kopumā līdz šim sniedzot atbalstu teju 28 miljardu eiro apmērā piegādēs un citās atbalsta formās.

Šolcs atgādināja, ka Vācija un Baltijas valstis ir partneri 20 gadus Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī Vācija sniedz atbalstu NATO austrumu flanga atbalstīšanā, proti, ar saviem karavīriem Lietuvā un gaisa telpas kontroli no Igaunijas un tagad arī Latvijas.

Savukārt Latvija Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka Baltijas premjeri un Vācijas kanclers šodienas sarunas laikā bija vienoti, ka Ukrainai jāsniedz tāds atbalsts, kas spētu nodrošināt uzvaru pār Krieviju.

Siliņa uzsvēra, ka Baltijas un Vācijas sadarbība ir svarīga ne tikai Latvijai, NATO un ES, bet arī Ukrainai.

Arī Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte uzsvēra, ka Baltijas valstu drošība ir tiešā mērā atkarīga no Ukrainas uzvaras.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa preses konferencē norādīja — ja neapturēsim agresoru — Krieviju — Ukrainā, tā var uzbrukt arī citām Eiropas valstīm.

«Ukrainas dalība Eiropas Savienībā ir mūsu drošības stūrakmens un labklājības garants,» sacīja Kallasa, paužot cerību, ka Ukraina un Moldova virzīsies uz priekšu tālākajās uzņemšanas sarunās ES.

Kallasa uzsvēra, ka arī gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā ir jādod tiešas norādes par to, ka tiks turpināts atbalsts Ukrainai.

Tāpat arī ir jāstrādā pie Eiropas gatavības sevi aizsargāt. Kallasa akcentēja, ka ir jābūt gataviem konfrontācijai, ir jāturpina palielināt aizsardzības tēriņus, ka arī ir jāmeklē operatīvi risinājumi, kā vairāk paveikt kopīgiem spēkiem ES.

Siliņa piebilda, ka, gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, svarīgākais ir turpināt strādāt pie pilnas reģionālo aizsardzības plānu ieviešanas, tāpat jāstiprina militārā industrija, kā arī samita rezultātiem ir jātuvina Ukraina dalībai NATO.

Ministru prezidente īpaši izcēla Vācijas iniciatīvu veidot valstu koalīciju, lai nodrošinātu Ukrainas gaisa telpas aizsardzību. Latvija turpina strādāt dronu koalīcijas ietvaros, lai nodrošinātu dronu piegādes Ukrainai, un kopumā šogad un turpmākos gadus sniedz Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Pušu sarunās pārrunāti arī ES darba kārtības svarīgākie jautājumi, tostarp virzīšanās uz priekšu ar 14.sankciju pakotni pret Krieviju, kā arī Krievijas iesaldēto līdzekļu peļņas izmantošanas iespējas Ukrainas vajadzībām. Tāpat Latvija atbalsta jaunu instrumentu ieviešanu, lai finansētu Eiropas Savienības valstu aizsardzības industriju.

Saistībā ar ES paplašināšanos, Ministru prezidente uzsvēra, ka jāapstiprina Ukrainas un Moldovas sarunu ietvari, organizējot starpvaldību konferenci līdz jūnija beigām. Runājot par Eiropas Savienībā risināmajiem jautājumiem, Ministru prezidente izcēla drošību, savienojamību, ES ārējo robežu stiprināšanu un ekonomisko konkurētspēju. Valstu līderi apsprieda arī ciešo sadarbību reģionālo enerģētikas un transporta projektu virzībā.

Siliņa uzsvēra, ka pušu piedāvātā sarunu darba kārtība bijusi līdzīga, galveno uzsvaru liekot uz drošību, savienojamību, ārējām robežām un ekonomisko konkurētspēju.

«Mēs turpinām būt vienoti savās vērtībās, intereses un rīcībā. Mums ir cieša un produktīva sadarbība. Tas ir svarīgi ne tikai mūsu reģionam un visai Eiropas Savienībai un NATO, bet arī Ukrainai, lai uzvarētu Krievijas agresiju,» teica Latvijas Ministru prezidente. Viņa pozitīvi izcēla Vācijas ieguldījumu arī Latvijas drošībā, nodrošinot NATO gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstīs no Lielvārdes Gaisa spēku bāzes.

«Sarunas laikā bijām vienoti par to, ka jāturpina sniegt tādu atbalstu Ukrainai, kas tai palīdz uzvarēt Krievijas agresiju. Esam gandarīti par Vācijas līderību un Baltijas valstu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā. Vācija ir Baltijas valstu stratēģiskais partneris gan ekonomikā, gan drošībā, un šodienas tikšanās to tikai vēlreiz apliecina,» uzsvēra Siliņa. 

Pirmdien Rīgā notika Baltijas valstu valdību vadītāju Evikas Siliņas (JV), Kajas Kallasas un Ingrīdas Šimonītes tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Valdību vadītāju sarunu centrā bija drošības un aizsardzības jautājumi, Eiropas Savienības darba kārtības aktuālie jautājumi, atbalsts Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju, kā arī ekonomiskā sadarbība un reģionālo projektu attīstība enerģētikas un transporta jomās.

Valsts kanceleja norāda, ka «3+1 formāts» ir kļuvis par tradīciju, kurā Baltijas valstu līderi apspriež aktuālus jautājumus ar Vācijas kancleru. Tikšanos mērķis ir ne tikai stiprināt sadarbību starp Baltijas valstīm un Vāciju, bet arī saskaņot kopīgu rīcību svarīgāko starptautisko izaicinājumu risināšanā.