«Viens no izaicinājumiem, ar ko šobrīd saskaramies, ir tas, ka tērējam tik daudz naudas aizsardzībai, bet skaidri neredzam rezultātus, kas ļautu sabiedrībai šos rezultātus izprast. Tik lielas naudas iepludināšana vairo sabiedrības gaidas. Ir jābūt iespējai redzēt rezultātus, par tiem ir jāinformē un jābūt šajos jautājumos godīgiem,» konferences «NATO Stratcom Dialogue 2026» laikā notikušajā intervijā teica eksperte.
Viņa uzskata, ka politisko lēmumu pieņēmēji Vācijā ļoti ilgi nepietiekami novērtēja Vācijas sabiedrības attīstību un nemaz nemēģināja attīstīt savu stratēģisko kultūru, kuras pamatā bija militāra atturība.
«Viena no galvenajām gūtajām mācībām ir tā, ka mūsu pilsoņi spēj panest patiesību. Viņi vienkārši vēlas, lai ar viņiem par to runā,» sacīja Rotere.
Viņasprāt, tieši tas būs viens no galvenajiem izaicinājumiem turpmākajos gados, lai bez pārlieka optimisma, bet ļoti reālistiski sabiedrībai izskaidrotu, kāpēc tiek kāpinātas militārās spējas un kā tas notiek.
Aizsardzības spēju stiprināšanas ziņā Vācija ir nogājusi garu ceļu, tomēr tā gaitā sastapusies ar visa veida izaicinājumiem, viņa piebilda. Dažkārt ir grūti panākt visu valdošas koalīcijas locekļu vienprātību, kas spilgti izpaudās, kad notika diskusija par obligātā militārā dienesta atkārtotu ieviešanu. Kaut arī Bundesvērs, kā arī daudzi eksperti uzskata, ka atgriešanās pie iesaukuma būtu ieteicamākais risinājums, galu galā tika panākts kompromiss par brīvprātīgu dienestu.
Lielu izaicinājumu radot arī nepieciešamība ievērojami palielināt Vācijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu.
«Saskaņā ar NATO aizsardzības plāniem mums būs jābūt 460 000 cilvēku lieliem spēkiem — aktīvajiem karavīriem kopā ar rezervistiem. Pašlaik mums ir tikai 180 000 aktīvo karavīru. Bundesvēra personāla sastāvs ir jāpalielina vērienīgi. Mēs varam ieguldīt līdzekļus spējās, taču ir vajadzīgi cilvēki, kas ar tām reāli strādās. Tāpēc mūsu spēku skaitliskā palielināšana ir milzīgs izaicinājums,» sacīja Rotere.
Kā otru lielu izaicinājumu viņa minēja iepirkumu procesu reformēšanu, jo šis process ir pārlieku birokrātisks.
«Daudz birokrātijas, daudz izmaksu un laika patēriņa. No otras puses, lai gan vēlamies palielināt Vācijas aizsardzības rūpniecības jaudu, tomēr uzņēmumiem ir jāsniedz drošība, ka viņu ieguldījumi būs veiksmīgi. Iepirkumu sistēma un aizsardzības rūpnieciskās jaudas palielināšana ir vienas no galvenajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaramies,» norādīja eksperte.
Vācijas valdība ir paziņojusi, ka vēlas samazināt savu standartizāciju jeb drīzāk panākt vienādus standartus ar partneriem un labāku savietojamību, tomēr tajā pašā laikā konkurējošu ekonomiku apstākļos ir grūti pārvarēt šo Eiropas sadrumstalotību, jo īpaši šajā jomā, viņa piebilda.
Jautāta par sabiedrības attieksmi pret nepieciešamību aizsargāt Krievijas pierobežas valstis, Rotere norādīja, ka vecākā vācu paaudze joprojām atceras, ko nozīmē būt piefrontes valstij, ko nozīmē būt atkarīgiem no ASV, ko nozīmē būt atkarīgiem no NATO dalībvalstu solidaritātes.
«Tātad ir daļa mūsu sabiedrības, kas to joprojām saprot, jo viņi to ir piedzīvojuši, un tāpēc viņiem ir vieglāk argumentēt nepieciešamību rīkoties. No otras puses, mums ir daudz prasmīgāk jārunā ar mūsu jauno paaudzi, lai jauniešus iekļautu, jo viņi šo NATO solidaritāti nav piedzīvojuši,» sacīja eksperte.
Īpaši tagad, kad Vācijā ir atgriezies brīvprātīgās iesaukšanas modelis, jaunākā paaudze, pēc ekspertes teiktā, uzņemas galveno slogu saistībā gan ar to, gan ar finansējumu, gan visu pārējo.
«Mums ir ne tikai labāk jāskaidro viņiem, kāpēc to darām, bet arī jācenšas viņus iesaistīt,» teica Rotere.
Eksperte minēja nesenas gados jaunāku cilvēku aptaujas rezultātus, atbildot uz jautājumu, vai viņi būtu gatavi aizstāvēt savu dzimteni vai sabiedroto. Ievērojama daļa atbildējusi «nē, es neesmu gatavs to darīt», turklāt daži pat jautājuši, kāpēc vispār viņiem būtu sava valsts jāaizstāv. Viņa ir pārliecināta, ka ka Latvijā ir līdzīgi.
«Ja paskatās uz elektorātu, tad milzīga daļa vēlētāju ir cilvēki, kas ir vecāki par 40 gadiem. Tāpēc tiek pieņemti politiski lēmumi, kas atbalsta šīs paaudzes, bet ne jaunākās paaudzes. Tāpēc iekļaut jauniešus un runāt ar viņiem par leģitimitāti, taisnīgumu un to, kādu nozīmi viņi tam visam dod un kāpēc tas jādara, ir ārkārtīgi nozīmīgi,» norādīja Rotere.
Apstākļos, kad valdība ļoti daudz tērē aizsardzībai, cilvēki ir nobažījušies par savām darbavietām, par savu sociālo sistēmu, par savu labklājības sistēmu un par pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts spētu uzturēt šādu bruņoto spēku spēcināšanu, tāpēc ir ļoti nepieciešama šī vispārējā atbalsta pilnveidošana, lai cilvēki saprastu, kāpēc to visu darām, norādīja Rotere.
«Redzam, ka viņiem neiet viegli, un tas vēl vairāk apgrūtina centienus uzsvērt, ka aizsardzība ir priekšnoteikums, lai tas viss viņiem būtu. Tas, kas [Vācijā] aizsardzības diskusiju ziņā patiešām izdevās, bija pāreja uz vietējo līmeni, jo ļoti ilgu laiku debates par drošību Vācijā notika tikai Berlīnē un dažās elites grupās, bet tas tagad ir mainījies,» sacīja Rotere.
Viņa paskaidroja, ka Vācijā tagad ir daudz programmu, kas strādā ar jaunāko paaudzi un darbojas vietējā līmenī.
«Domāju, ka [Vācijā] savā ziņā mainījām arī veidu, kā runājam ar cilvēkiem, lai nevis tikai komunicētu ar viņiem kā ar auditoriju, bet gan izprastu viņus kā svarīgas noturības sistēmas dalībniekus,» norādīja eksperte.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.