Vācijas ekonomikas stabilitāte ir apdraudēta: “zaļais kurss” un tarifu karš ar Ķīnu rada miljardiem lielus zaudējumus

Pirmdienas pēcpusdienā plānotajā videokonferencē “zaļais” politiķis tiksies ar Volkswagen, BMW, Mercedes-Benz, Continental un ietekmīgās arodbiedrības IG Metall pārstāvjiem. Tomēr perspektīvas nav spožas. “Lielākā daļa problēmu ir jārisina pašam Volkswagen,” piektdien žurnālistiem Emdenē, kur viņš apskatīja VW ražotni, sacīja Hābeks.

Rūpnīca Emdenē varētu būt pirmā, kurā uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu. Kopumā striktā taupības plāna ietvaros Vācijā varētu likvidēt līdz 30 000 darbavietu.

Problēmas ir ne tikai Volkswagen, bet arī Mercedes-Benz un BMW. Tomēr nav skaidrs, ko Hābeks varētu piedāvāt zaudējumus nesošajai nozarei, kas pašlaik atrodas ļoti dārgas un sāpīgas pārejas uz elektromobiļiem procesā, bet joprojām ir atkarīga no ļoti ienesīgās iekšdedzes dzinēju automobiļu pārdošanas.

Atbildot uz autobūves nozares darbinieku jautājumiem, Roberts Hābeks var tikai noplātīt rokas.

Valdība jau ir pieņēmusi nodokļu atvieglojumus elektromobiļiem, kas tiek iegādāti kā dienesta automašīnas. Hābeks uzskata, ka tādējādi Berlīne var raidīt “pareizos tirgus signālus”, lai stimulētu elektromobiļu pārdošanas apjoma pieaugumu, kas augustā samazinājās par 68%, tādējādi turpinoties lejupslīdei, ko izraisīja dāsno subsīdiju atcelšana elektromobiļiem pagājušajā gadā.

Garš prasību saraksts

Šo, kā arī jebkuru citu subsīdiju atjaunošana pagaidām nav paredzēta; valdība cenšas samazināt izdevumus, lai izvairītos no pārmērīgā budžeta deficīta. Tas izslēdz iespēju atgriezties pie tā dēvētās “veco auto utilizācijas subsīdijas” subsīdijas, kas tika ieviesta 2009. gadā, stimulējot ekonomisko izaugsmi vairāk nekā desmit gadu garumā.

Lai gan nozarei nav nekādu īpašu ilūziju, tā tomēr vēlas, lai Hābeks rīkotos aktīvāk. Autobūves nozares pārstāvji aicina veikt konkrētus pasākumus pret “pārmērīgu birokrātiju no Briseles un Berlīnes” un palielināt investīcijas elektromobiļu uzlādes infrastruktūrā. Galvassāpes Vācijas autobūves nozarei sagādā arī ES mēģinājums apturēt Ķīnas elektromobiļu pieplūdumu, paaugstinot muitas tarifus. Lai gan šo iniciatīvu stingri atbalsta tādas valstis kā Francija, Vācijas autoražotāji, kas labi pelna kopīgajā Ķīnas tirgū, baidās sadusmot Pekinu.

Nozares pārstāvji jau vairākas nedēļas ceļ trauksmi, brīdinot valdību, ka ES plāni radīs autobūvei miljardiem dolāru lielus zaudējumus. Viņi apgalvo, ka tarifiem elektriskajiem automobiļiem “nevajadzētu stāties spēkā”. Pastāv liels risks, ka iespējamie pretpasākumi Vācijas rūpniecībai nodarīs vairāk kaitējuma nekā labuma. Spiediens apturēt tarifus nāk pat no pašas Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) pārstāvētās partijas – konservatīvās Kristīgo demokrātu savienības.

Gaidāmie tarifi nozīmē, ka “augstākā līmeņa sanāksmē ir absolūti nepieciešama viedokļu apmaiņa starp politiķiem un uzņēmējiem,” sacīja Kristīgo demokrātu savienības ekonomiskās politikas jautājumos Bundestāgā Jūlija Kloknere. Un tā nav vienīgā prasība Briselei.

Kloknere arī mudināja Komisiju atturēties no jaunu emisiju ierobežojumu ieviešanas, kas stāsies spēkā nākamgad un par kuriem Eiropas automobiļu lobijs ir brīdinājis, ka tie nozarei varētu izmaksāt 15 miljardus eiro naudas sodu naudā. Viņa sacīja, ka tie “apdraud” ekonomiku.