Vāc parakstus par Valsts kontroles tiesībām revidēt Saeimas tēriņus

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Vizma Gailuma. Viņa atzīmē, ka Saeima 21. maijā lēma nodot Juridiskajai komisijai partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) virzītos grozījumus Valsts kontroles likumā un Saeimas kārtības rullī. Minētie grozījumi paredzētu ļaut Valsts kontrolei revidēt Saeimas tēriņus. Gailuma pauž, ka iepriekš Saeima šādu iniciatīvu ir noraidījusi.

Gailuma vēlas, lai Valsts kontrole vērtē, vai Saeimas līdzekļi ir izlietoti pamatoti un taupīgi. «Mēs nevaram prasīt ministrijām, pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām atbildību par savu rīcību, ja pati Saeima konsekventi pretojas šādai pārbaudei,» pauž iniciatīvas pārstāve, kurai regulāri rodoties jautājumi par parlamenta izdevumu lietderību, kompensācijām, reprezentācijas izmaksām un citiem budžeta tēriņiem.

Iniciatīvas autores ieskatā, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varai, ir nepieciešams nodrošināt vienotus kontroles standartus visām valsts institūcijām, tostarp Saeimai.

Iepriekš diskusijās par šo jautājumu izskanējušas šaubas, vai ar šādu tiesību piešķiršanu Valsts kontrolei netiktu pārkāpti varas dalīšanas principi un nerastos riski ierobežot parlamenta likumdošanas brīvību. 2024. gadā diskusijās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā Saeimas Juridiskā biroja eksperts atzīmēja, ka kārtība, ka Valsts kontrole nerevidē Saeimas izdevumus, ir spēkā jau no 1923. gada, un tā vietā izstrādāti mehānismi, ka Saeima pati revidē savus izdevumus un ik gadu parlamenta izdevumus skata konkursā izraudzīts zvērināts revidents.

Jau ziņots, ka Saeima maija izskaņā lēma nodot vērtēšanai Juridiskajai komisijai LPV izstrādātos grozījumus Valsts kontroles likumā un Saeimas kārtības rullī, kas paredz ļaut Valsts kontrolei veikt finanšu revīziju Saeimā.

LPV skaidro, ka šobrīd Saeimas finanšu un saimnieciskās darbības uzraudzību veic Publisko izdevumu un revīzijas komisija — pastāvīga Saeimas komisija, kuras kompetencē ietilpst Saeimas budžeta izpildes, grāmatvedības un izdevumu lietderības un likumības izvērtēšana. Komisija sniedz ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Tomēr, partijas ieskatā, komisijas kontrole pēc savas būtības ir politiska un administratīva, nevis profesionāla finanšu revīzija saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un tā nevarot aizstāt neatkarīgu ārējo revīziju.

LPV ieskatā, Saeimas budžetam nevajadzētu atrasties ārpus Valsts kontroles revīzijas pilnvarām un Valsts kontrolei būtu jābūt iespējām revidēt Saeimas budžeta tēriņus, tāpat kā tā šobrīd īsteno kontroles funkciju pār valsts, pašvaldību, Eiropas Savienības, kā arī citu starptautisko organizāciju un institūciju līdzekļu izlietojumu Latvijā.