Vāc parakstus par alkohola tirdzniecības laika saīsināšanu brīvdienās

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Aleksandrs Tartinskihs. Viņš pauž, ka Latvija joprojām ir viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienībā pēc alkohola patēriņa uz vienu iedzīvotāju.

Tartinskihs atzīmē, ka brīvdienās alkohola patēriņš esot īpaši augsts, tādējādi esot vairāk ceļu satiksmes negadījumu, vardarbība ģimenē, sabiedriskās kārtības traucējumi, veselības problēmas un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi.

Viņš norāda, ka jaunie alkohola tirdzniecības laiki brīvdienās ļauj iegādāties alkoholiskos dzērienus gandrīz visu dienu, kas veicinot «ilgstošas un nekontrolētas dzeršanas paradumus».

Iniciatīvā pausts, ka Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati rādot, ka Latvijā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 12 litrus absolūtā alkohola gadā. Savukārt policijas statistika liecinot, ka brīvdienās palielinās noziedzīgo nodarījumu skaits, kas saistīti ar alkoholu.

Tartinskihs piedāvā grozīt Alkoholisko dzērienu aprites likumu, nosakot, ka alkohola mazumtirdzniecība brīvdienās ir atļauta sestdienās no plkst.12 līdz 18, bet svētdienās no plkst.12 līdz 16.

Viņa ieskatā šādi ierobežojumi samazinās alkohola pieejamību ilgstošām un nekontrolētām svinībām, īpaši vakarā un naktī. Viņaprāt, izmaiņas būtu piemērojamas visiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, tostarp tirdzniecības centriem, pārtikas veikaliem, degvielas uzpildes stacijām un specializētajiem alkoholisko dzērienu veikaliem.

Kā norāda Tartinskihs, pieredze citās valstīs un arī Latvijas realitāte rāda, ka stingrāki alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi dod skaidrus sabiedrības ieguvumus — mazāk vardarbības un kautiņu, mazāk ceļu satiksmes negadījumu. Piemēram, Norvēģijā, saīsinot alkohola pārdošanas stundas, reibumā izraisīto avāriju skaits un citi incidenti samazinājās par aptuveni 17%, pausts iniciatīvā.

Viņš skaidro, ka Latvijā esot cilvēki, kuri alkoholu lieto ilgstoši un sistemātiski, un bieži vien jau no rīta, «lāpīšanās» veidā. Ierobežojot alkohola tirdzniecību brīvdienu rītos, tiek mazināta iespēja turpināt ieilgušu dzeršanu, kas pasliktina veselību un palielina sociālās problēmas, uzskata Tartinskihs.

Tāpat Tartinskihs atzīmē, ka alkohola atkarība ir saistīta ar darba kavējumiem, zemāku produktivitāti un biežākiem darbnespējas atvaļinājumiem. Līdz ar to, mazinot pārmērīgu alkohola lietošanu, samazinās arī ekonomiskie zaudējumi un slogs uz veselības aprūpes sistēmu, apgalvo iniciatīvas autors.

Līdztekus tādējādi varētu iegūt arī drošāku un mierīgāku sabiedrisko vidi — mazāk incidentu sabiedriskās vietās, īpaši brīvdienu rītos un dienās, uzskata Tartinskihs.

Kā ziņots, 1.augustā stājās spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas ierobežo alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku un paredz stingrākus nosacījumus reklāmām.

Turpmāk no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu mazumtirdzniecībā (arī tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs) varēs iegādāties laikā no plkst.10 līdz 20, kas ir par divām stundām mazāk nekā šobrīd, bet svētdienās — no 10 līdz 18.

Alkoholiskie dzērieni, kas iegādāti tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs, tiks piegādāti ne ātrāk kā sešas stundas pēc pasūtījuma veikšanas, lai ierobežotu spontānus pirkumus.

Turpmāk būs arī aizliegts reklamēt zemākas cenas un izpārdošanas alkoholiskajiem dzērieniem presē, elektroniskajos medijos, kinoteātros, veikalos, kā arī nebūs atļauti alkohola pārdošanas veicināšanas pasākumi.

Vienlaikus vairs nebūs atļauts tirgot, lietot vai piedāvāt alkoholiskos dzērienus pie spēļu automātiem vai galdiem, bet visās mazumtirdzniecības vietās būs jāizvieto redzams uzraksts par alkohola kaitīgumu veselībai.

Izmaiņas arī paredz, ka tiem komersantiem, kuru darba laiks neatbilst jaunajiem noteikumiem, līdz 2025.gada 31.decembrim jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam licences pārreģistrācijai.

Veselības ministrija (VM) skaidro, ka izmaiņas alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanā un cīņā ar atkarībām balstītas uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem un Baltijas valstu pieredzi.

Pētījumā «Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā» valsts budžeta zaudējumi alkohola lietošanas seku dēļ aplēsti 439-602 miljonu eiro apmērā jeb 1,3-1,8% no iekšzemes kopprodukta. Tikai veselības aprūpes izdevumi veidojot vairāk nekā 56 miljonus eiro gadā jeb 2,7% no veselības budžeta, kas esot būtiska ietekme uz veselības nozares budžetu.

Pēc ministrijā sniegtās informācijas, Latvijā alkohola patēriņš ir viens no augstākajiem Eiropā. 2024.gadā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 12 litri, ieskaitot tūrisma patēriņu. Eiropā vidējais absolūtā alkohola patēriņš ir 10 litri.