VAAD pirms dārzeņu sēklu iegādāšanās sociālajos tīklos aicina izvērtēt tirgotājus

Tāpat VAAD atgādina, ka Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes dārzeņu sēklu tirdzniecība nav atļauta.

Dienestā skaidro, ka Latvijā atļauts pārdot sertificētas sēklas, ja šķirne iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības (ES) kopējos šķirņu katalogos, sēklas ir sertificētas Latvijā, citā ES dalībvalstī vai valstī, kas ir minēta noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm, kā arī, ja sēklu partija atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām.

Tāpat atļauts pārdot saiņotas un etiķetētas sēklas atbilstoši sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām, kā arī, ja sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām.

Atbilstoši Sēklu un šķirņu aprites likumam par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpumiem var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.

VAAD atgādina, ka stādi un sēklas ir viens no galvenajiem augu slimību un kaitēkļu izplatības veidiem un to aprite tiek stingri reglamentēta. Nezināmas izcelsmes sēklas rada lielu risku augu slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatībai, kā arī var būt ģenētiski modificētas. Sēklas, kas iegūtas trešajās valstīs, kur sēklu kvalitātes novērtēšanas sistēma nav atzīta līdzvērtīga ES esošajai, tas attiecas arī uz Krieviju un Baltkrieviju, nav atļauts tirgot ES.

Dienestā norāda, ka ES no trešajām valstīm ievest sēklas, tostarp savām vajadzībām, rokas bagāžā un sūtīt pa pastu vai izmantojot citus pārvadātāju pakalpojumus, var tikai tad, ja tām ir pievienots fitosanitārais sertifikāts, kas apliecina, ka sēklas ir pārbaudītas un nesatur kaitēkļus un slimību ierosinātājus. Fitosanitāro sertifikātu izdod konkrētās valsts atbildīgā augu aizsardzības institūcija.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.