Uzņēmējs: Izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā būs negatīvas sekas

Viņš uzvēra, ka izmaiņas likumā tiek pieņemtas un izskatītas pārsteidzīgi, nerēķinoties ar lēmumu sekām gan uz uzņēmējdarbību, gan valsts kopējo ekonomisku.

Cita starpā Putniņš norādīja, ka izmaiņas Alkoholisko dzērienu likumā, visticamāk, nesasniegs Veselības ministrijas izvirzītos mērķus, jo deputāti nav centušies izprast patiesās problēmas, kas veicina augsto alkohola patēriņu Latvijā.

Putniņš uzskaitīja virkni iespējamo negatīvo seku turpmākai alkohola tirdzniecības ierobežošanai, tostarp to, ka veselai nozarei — tiešsaistes alkohola tirdzniecībai — varētu nākties pārtraukt savu darbu, jo aizlieguma rezultātā šo uzņēmumu apgrozījums varētu kristies par aptuveni 20-30%.

«20-30% kritums ir faktiski nāvējošs lielākai daļai uzņēmumu,» atzīmēja Putniņš, piebilstot, ka triecienu piedzīvos arī darba tirgus, virknei nozarē strādājošo zaudējot darba vietas.

Tāpat uzņēmējs atzīmēja, ka valsts līmenī papildu aizliegumi alkohola tirdzniecībā nozīmē samazinātus ieņēmumus no nodokļiem, kā arī turpmāku tūrisma sarukumu, jo ieceļotāji Latviju un Rīgu nereti izvēlas tieši naktsdzīves un kulinārijas dēļ.

«Vēlos arī uzsvērt to, ka, pats būdams krodzinieks, bāros un restorānos alkohola patērēšana notiek atbildīgā vidē — nepilngadīgās personas nevar atrasties bārā vai krogā, kā arī netiek pasniegts alkohols cilvēkiem, kas ir smagā reibumā,» pauda Putniņš.

Komentējot ieceri ar papildus aizliegumiem iedzīvotājus motivēt samazināt alkohola patēriņu, Putniņš minēja, ka realitātē nepieciešams uzmanību vērst uz citiem aspektiem, piemēram, nelabvēlīgiem apstākļiem ģimenēs, kurās nepilngadīgajiem brīvi pieejams alkohols, administratīvās atbildības palielināšanu par alkohola nodošanu nepilngadīgām personām, kā arī vispārējo Latvijas iedzīvotāju psihoemocionālo stāvokli, kas nereti motivē pārmērīgi patērēt grādīgos dzērienus.

«Šie neērtie jautājumi, kuri ir sarežģītāki un kuros nav līdz šim ieguldīts pietiekams darbs, tiek noklusēti un ignorēti. Tiek meklēts vieglākais ceļš, lai parādītu, ka kaut kas tiek darīts, sasteigtā un neapdomātā kārtībā pieņemot populistiskus jaunus likumus,» pauda uzņēmējs.

Jau ziņots, ka otrdien, 7.novembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē plkst.10 turpinās vērtēt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu.

Sanāksmē paredzēts skatīt iesniegtos priekšlikumus pirms otrā lasījuma.

Savukārt Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien plkst.13 padziļināti skatīs priekšlikumus, kas paredz vairāk ierobežot alkohola tirgošanas laiku.

Komisijas sēdes notiks Jēkaba ielā 10/12, 210.telpā.

Kā ziņots, ar kopā virzītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā Veselības ministrija (VM) vēlas samazināt alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.

Likumprojekts Saeimā tika virzīts iepriekšējās veselības ministres Līgas Meņģelsone (AS) darbības laikā. Meņģelsone tolaik aģentūrai LETA norādīja, ka tieši izdevumi veselības nozarē tikai un vienīgi alkoholisma problēmu risināšanai ir 56 miljoni eiro, bet vēl nav pat aprēķināts, cik lieli ir netiešie izdevumi. Viņa uzsvēra, ka tās ir milzīgas izmaksas un vienlaikus arī milzīga nelaime, jo starp visām Eiropas valstīm Latvija atrodas pirmajā vietā kā valsts, kurā jau no 15 gadu vecuma tiek izdzerts vislielākais alkohola daudzums uz vienu iedzīvotāju.

«Sabiedrība jau neredz tos bērnus slimnīcās, ar kuriem ārstiem nākas saskarties, kā arī tos cilvēkus, kuri nevar pēc tam samaksāt tos septiņus eiro kā līdzmaksājumu. Tie cilvēki, kuri nemaksās nodokļus, mēs viņiem maksāsim pabalstus, un tā ir problēma. Tālāk tie būs bērni, kas netiks pie izglītības, strādās gadījuma darbus un brauks prom no Latvijas. Šie grozījumi ir ļoti maigi, jo mēs jau aizliedzam tikai akcijas, nevis alkoholu. Jautājums ir par to, cik tālu varam iet,» sacīja ministre.

Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.

Piemēram, alkoholisko dzērienu marķējumā paredzēts iekļaut informāciju var arī ar QR kodu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu, kā arī piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.

Tāpat plānots aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem, izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu «Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt».

Vienlaikus plānots aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, plastmasas (PET) iepakojumā un tilpumā, kas mazāks par 0,2 litriem.

Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas likumos paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu vairākās vietās. Tas attiecas uz preses izdevumiem un citiem drukātajiem reklāmas izdevumiem, publikācijām patērētājiem, kinoteātriem, interneta vietnēm, kā arī tiešsaistē esošajām reklāmām un tiešsaistes saskarnēm jeb aplikācijām.

Tāpat tiks aizliegta alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāma, izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, kā arī citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.

Grozījumi paredz arī aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā, izņemot mazumtirdzniecības vietā, par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Vienlaikus grozījumi paredz aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.) mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai).

Ar izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēts aizliegt arī cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.

Kā ziņots, VM apzinās, ka likumprojektos iekļautie grozījumi paredz virkni ierobežojumu, kas ietekmēs un radīs izmaksas uzņēmējiem — alkoholisko dzērienu ražotājiem un izplatītājiem, Latvijas jurisdikcijā esošiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, reklāmas un mārketinga jomas uzņēmumiem, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vietām, azartspēļu organizēšanas vietām.

Tomēr sociālās un veselības izmaksas un zaudējumi, kas rodas lietojot alkoholisko dzērienu un rada sekas gan pašam lietotājam, gan viņa tuviniekiem, gan visai sabiedrībai, ir lielākas, ko apliecina līdz šim veiktie pētījumi un arī finanšu aprēķini, iepriekš skaidroja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.