Uz laiku visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi netiks ierobežoti. Rezultātā slimnīcām būs iespēja pielāgoties straujākam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, vienlaikus nodrošinot neatliekamo palīdzību arī citiem neatliekamajiem pacientiem.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš, palielinājies ir gan ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits — par 49,8% -, gan stacionēto Covid-19 pacientu skaits — kopumā par 32,6%.

Epidemiologi norāda, ka aptuveni 10% līdz 15% Covid-19 pacientiem ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, tāpēc prognozes liecina, ka slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt. Līdz ar to stacionārajām ārstniecības iestādēm jau tagad ir jābūt gatavām palīdzību sniegt gan Covid-19 pacientiem, gan nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību pacientiem ar citām saslimšanām.

Līdz šim lēmumus par to, kuru plānveida stacionāro pakalpojumu apjomu uz laiku samazināt, pieņēma pašas ārstniecības iestādes. Tomēr, lai slimnīcu gatavība būtu lielāka arī straujam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība šodien pieņēma lēmumu rīkojumā «Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu» noteikt, ka slimnīcām no 3.decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā.

Ministrijā uzsver, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti. Piemēram, arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.

Arī pēc 3.decembra slimnīcām jānodrošina šādi pakalpojumi dienas stacionārā: pakalpojumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija un pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana. Vienlaikus arī pēc 3.decembra būs jānodrošina invazīvā kardioloģija un invazīvā radioloģija.

Savukārt stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.

Arī pēc 3.decembra būs jānodrošina traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus, ministrijā norāda, ka šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.

Katru dienu Veselības ministrija kopā ar citām atbildīgajām iestādēm vērtē esošo situāciju ārstniecības iestādēs, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.

Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ministrijā aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.

Valdība šodien arī lēma līdz ārkārtējās situācijas beigām pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu medicīnas tūrisma apmēros. Vienlaikus veselības ministram būs tiesības atļaut šo pakalpojumu sniegšanu gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem.

Veselības inspekcijas informācija liecina, katru nedēļu medicīnas tūrisma nolūkā Latvijā ieceļo vairāk nekā 100 personas no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, tādējādi radot papildu risku ievesto gadījumu izplatībai valstī. Tāpat šo pacientu aprūpe prasa papildus veselības aprūpes speciālistu resursus, kas šobrīd ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai vietējiem iedzīvotājiem.

Kā ziņots, sakarā ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosinājis virkni būtisku izmaiņu patlaban noteiktajos pasākumos Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Vadoties pēc premjera birojā aģentūrai LETA paustā, izmaiņas esošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģijā tapušas, uzklausot Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālo direktoru Hansu Klūgi, organizācijas ekspertus un viņu ieteikumus. Pie publiskotajiem priekšlikumiem Ministru prezidenta vadībā esot strādājuši Valsts kancelejas un Ministru prezidenta biroja darbinieki, ņemot vērā Covid-19 izplatības radītās krīzes pārresorisko raksturu un ilgtermiņa ietekmi.