Ukrainas amatpersona: Iznīcinot elektrostacijas, Krievija faktiski plāno jaunu Golodomoru

Ukrainas politiķe uzsvēra, ka ir pagājušas vairāk nekā 230 dienas, kopš Krievija izvērsa pilna mēroga karu pret Ukrainu. Kopš oktobra sākuma visā Ukrainas teritorijā Krievija mērķtiecīgi un sistēmiski apšauda enerģētikas infrastruktūru.

Stefanišina norādīja, ka Krievija zaudē karalaukā, bet tā turpina terorizēt un nogalināt iedzīvotājus. Viņa atsaucās uz notikumiem, kas pirmdienā notika Kijivā, kad uzbrukumā dzīvojamam namam dzīvību zaudēja četri cilvēki, starp tiem bija arī jauna ģimene, kas bija bērna gaidībās.

Ukrainas premjerministra vietniece sacīja, ka kopš 10.oktobra ir iznīcināti 30% no Ukrainas elektrostacijām, tāpēc daudzviet nav pieejama elektrība. Viņas ieskatā, Krievijas mērķis ir viens — sēt paniku, demoralizēt iedzīvotājus, iedzīt bailes un atstāt bez gaismas un siltuma.

«Mēs visi apzināmies, ka Ukrainai un visai Eiropai nākamā ziema būs ļoti grūta, jo īpaši ukraiņiem. Mēs uzvarēsim kaujā ar teroristu valsti. Mums ir jāpaliek vienotiem. Ukraiņiem tas ir izdzīvošanas jautājums un mēs izdzīvosim jebko, lai pārvarētu ļaunumu,» teica Stefanišina.

Pēc viņas paustā, Eiropai tas nozīmē saglabāt demokrātiju, vienotību, principus un vērtības, par kurām visi iestājas. Veicot enerģētisko teroru pret Ukrainu, tiek palielināts enerģētiskais spiediens uz Eiropā. Tāpat Krievija nodarbojas ar šantāžu un izsaka kodoldraudus.

Ukrainas premjerministra vietniece skaidroja, ka valsts bija spiesta pārtraukt eksportēt elektrību uz Eiropu no 11.oktobra. Elektrība, kas tika eksportēta uz Moldovu un Poliju, palīdzēja arī Eiropai aizvietot Krievijas gāzi un noturēt Eiropas enerģētikas sistēmas stabilitāti.

Stefanišina uzsvēra, ka patlaban ir jāpadziļina sadarbība un solidaritāte enerģētikas jomā. Valstīm jārīkojas apņēmīgi, lai tās noteiktu dienas kārtību un nebūtu daļa no Krievijas dienas kārtības. Tāpat valstīm jārīkojas apņēmīgi, lai atjaunotu postījumus, ko nodarījuši Krievijas raķešu uzbrukumi. Viņa vērsa uzmanību, ka četrus mēnešu Ukraina runāja par to, ka tai nepieciešama moderna pretgaisa aizsardzības sistēma. Ukraina uzstāja uz valsts gaisa telpas slēgšanu.

«Man šķiet, ka beidzot mūsu lūgumi ir uzklausīti. Lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Tāpat Krievija vairs nevar būt starptautisko organizāciju biedre — to organizāciju, kas dibinātas, lai sekmētu mieru, nodrošinātu drošību un sadarbību starp valstīm. Tāpēc arī visām demokrātiskajām valstīm jāvēršas pret to ļoti vienoti,» atzīmēja Ukrainas premjerministra vietniece.

Viņa norādīja, ka jaunajām sankcijām jāvēršas pret vissvarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm, it īpaši tas attiecas uz kodolenerģiju. Stefanišina uzsvēra, ka Krievija ir teroristiska valsts un tā oficiāli par tādu jāatzīst. Viņa arīdzan uzsvēra, ka nesen Ukrainas vadītāji, vēršoties pie NATO, Ukrainas prezidents, premjerministrs un parlamenta spīkers runāja, ka ir nepieciešami aktīvi pasākumi, lai aizkavētu Krieviju un acīmredzot šis laiks ir patlaban.

«Demokrātiskajai pasaulei ir jāuzņemas demokrātiskas iniciatīvas. Es gribētu pateikt paldies Latvijai, mūsu Baltijas draugiem, par to, ka esat stāvējuši līdzās Ukrainai no pirmās dienas, no pirmās minūtes. Jo īpaši pateicos par to, ka jums ir bijusi ļoti spēcīga nostāja attiecībā uz Ukrainas nepieciešamību kļūt par NATO dalībvalsti un arī, lai nodrošinātu drošības garantijas,» teica Ukrainas premjerministra vietniece.

Golodomors bija masveida bads Ukrainā 1932.-1933.gadā, kas iestājās, padomju varas iestādēm atņemot pārtiku Ukrainas zemniekiem. Šīs Josifa Staļina laika represijas bija vērstas pret Ukrainas sabiedrības turīgāko daļu ar mērķi iznīcināt «ukraiņu nacionālismu» un vēlmi pēc lielākas pašnoteikšanās.

Bada rezultātā pēc dažādām aplēsēm bojā gāja 3,5 līdz 7,5 miljoni ukraiņu. 2008.gadā Saeima atzina Golodomoru par genocīdu pret Ukrainas tautu.

LETA jau rakstīja, ka šodien un sestdien, 22.oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās ikgadējais drošības un ārpolitikas forums «Rīgas konference».